Diplomātiskais patvērums

Abstract

Diplomātiskā patvēruma institūts starptautiskajā sabiedrībā nekad nav ticis viennozīmīgi uztverts. Valstis mēdz sniegt diplomātisko patvērumu, kaut gan, atskaitot Latīņameriku, diplomātiskā patvēruma jēdziens nav iekļauts nevienā starptautiskā konvencijā. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot diplomātiskā patvēruma kā starptautisko tiesību institūta būtību, atklāt kādēļ valstis šo tiesību institūtu vērtē tik pretrunīgi. Lai sasniegtu darba mērķi, autore izvirza vairākus uzdevumus, kuriem darbā meklēs atbildes, īpašu uzmanību pievēršot ANO Starptautiskās tiesas spriedumam Patvēruma lietā, kā arī valstu praksei, sniedzot vai atsakoties sniegt diplomātisko patvērumu. Darba gaitā noskaidrots, ka diplomātiskais patvērums joprojām ir aktuāls mūsdienās; kā arī ir nozīmīgs, reizēm pat neaizstājams līdzeklis cilvēka pamattiesību nodrošināšanai.

The practice of granting diplomatic asylum has always been and still remains controversial. Usually, the granting of diplomatic asylum leads to a clash between sovereigns and their beliefs. While most countries in the world have granted diplomatic asylum in one case or another, only Latin American states have concluded legally binding conventions on the subject. The aim of this research paper is to discover the core elements of diplomatic asylum, as well as the reasons why some countries are in favour of neglecting diplomatic asylum as a whole. To achieve the aims that the author of this research paper has set out, she will examine, inter alia, The ICJ’s judgement in Asylum Case, as well as state practice. It has been concluded that in some cases diplomatic asylum may be of great value where a person’s life or liberty is in danger.