Drošības līdzekļa- nodošana policijas uzraudzībā- piemērošana

Abstract

Sekmīga kriminālprocesa norises veicināšanai procesa virzītājs aizdomās turētajam vai apsūdzētajam piemēro drošības līdzekli. Aktīva procesu virzītāju drošības līdzekļu piemērošana ir rezultējusies ar nemotivētiem lēmumiem un nepietiekamu faktu uzskaitījumu, kas neatbilst likuma regulējumam, jo praksē novērojama likuma normu atrakstīšana un to nepareiza piemērošana, uzliekot neesošus drošības līdzekļa nodošanas policijas uzraudzībā nosacījumus, kā rezultātā novērojama neattaisnota cilvēktiesību ierobežošana. Tiek izvirzīti konkrēti priekšlikumi grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas samazinātu procesu virzītāju patvaļu un uzlabotu lēmumu kvalitāti par drošības līdzekļu piemērošanu. Atslēgvārdi: Drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā; drošības līdzekļa piemērošanas pamats; drošības līdzekļa piemērošanas pamata motivācija; drošības līdzekļa pārsūdzības kārtība; drošības līdzekļa ietekme uz personas pamattiesību ierobežošanu.

In order to successfully develop a criminal process, person directing the proceedings applies security measures to a suspect or an accused person. Active application of security measures by the person directing the proceedings have caused decisions without motives and insufficient amount of evidence, which does not comply with the law’s regulations. This comes into effect due to presence of retyping the terms of the law and their wrongful implementation; for example, applying non-existent conditions of a security measure, such as placement under police supervision. This results in confinement of the human rights. Concrete suggestions for the amendments of the Criminal Procedure law are proposed. These suggestions would decrease arbitrariness of persons directing the proceedings and improve the quality of decisions concerning application of security measures. Keywords: Security measure placement under police supervision; grounds for the application of a security measure.