Vienšūnas parazīta Toxoplasma gondii ekstensitāte meža caunas (Martes martes) un akmeņu caunas (Martes foina) populācijās Latvijas un Lietuvas teritorijā

Abstract

Vienšūnas parazītam Toxoplasma gondii par starpsaimnieku var kļūt jebkuras siltasiņu dzīvnieku sugas pārstāvis - arī meža un akmeņu caunas. Laikā no 2011.gada līdz 2014.gadam Latvijas un Lietuvas teritorijā tika ievākti 186 meža un akmeņu caunu muskulatūras paraugi, lai noteiktu T. gondii izplatību, sastopamību un to ietekmējošos faktorus. Kopējā konstatētā T. gondii invāzijas ekstensitāte caunās ir 65,1%. Būtiski augstāka T. gondii ekstensitāte konstatēta meža caunās (67,8%), salīdzinot ar akmeņu caunās konstatēto (52,9%). Būtiskākais T. gondii ekstensitāti ietekmējošais faktors ir dzīvnieka svars. Meža caunām būtiski augstāka T. gondii invāzijas ekstensitāte (69,8%) tika novērota skujkoku mežā, savukārt akmeņu caunām jauktu koku tipa mežā (75,0%). Pētījuma rezultāti ir nozīmīgs ieskats T. gondii sastopamībai caunās Baltijas reģionā.

For the protozoan parasite Toxoplasma gondii any warm blooded animal can become as the intermediate host – including stone and pine martens. A total of 186 marten muscle samples from Latvia and Lithuania were collected between 2011 and 2014. Study was made to determine T. gondii seroprevalence and occurance in martens, as well as analyze the prevalence causing factors. Toxoplasma gondii in martens has been detected with total seroprevalence of 65.1%. The seroprevalence of T. gondii was significantly higher in pine martens (67.8%) compared to stone marten (52.9%). The weight of the animal was determined as the significant factor affecting the prevalence. In pine martens significantly higher T. gondii seroprevalence (69.8%) was observed in coniferous woods, while in stone martens it was higher in mixedwood (75.0%). Obtained results are a significant insight of T. gondii occurrence martens in the Baltic region.