Stambulas osmanizācija sultāna Mehmeda II Iekarotāja valdīšanas laikā (1453-1481)

Abstract

Bakalaura darbā Stambulas osmanizācija sultāna Mehmeda II Iekarotāja valdīšanas laikā (1453-1481) tiek analizēta Osmānu impērijas mērķtiecīgā politika iekarotās Konstantinopoles osmanizēšanā un tās pārveidē par jaunas pasaules mēroga lielvalsts galvaspilsētu realizējot Osmānu ambīcijas par līderību islāma pasaulē. Darbā, piesaistot osmānu turku, grieķu, ebreju, bulgāru, serbu un maķedoniešu avotus, historiogrāfiju, tiek apskatīts kādi bija praktiskie mehānismi impērijas metropoles ikdienas dzīves pielāgošanā Korāna, šariāta un osmānu tradicionālo tiesību normām jurispudences, ekonomikas un reliģijas jomās, dažādu etnisko un reliģisko kopienu iesaistes noteikumi teokrātiska rakstura valsts galvaspilsētas ikdienas funkcionēšanā.

In bachelor’s thesis The Osmanisation of Istanbul During the Reign of Sultan Mehmed II (1453-1481) have been analysed the purposeful policy of osmanization in conquered Constantinopole and it’s transformation into metropolis of a global scale, thusly implementing the ambitions of Ottoman Empire targeted towards the reigning in the Islamic world. Thesis contains Turkish, Greek, Jewish, Bulgarian, Serbian and Macedonian texts and historiography. With the help of these texts author discusses questions regarding practical adaptation of everyday life habits to Quran, Sharia and traditional Ottomanian legal regulations in law, economy and religion, as well as involving various ethnic and religious minorities in everyday life of a theocratic metropolis.