Adenīna un uracila auksotrofiju fizioloģija un to ietekme uz Saccharomyces cerevisiae sausuma izturību

Abstract

Darba ietvaros salīdzināta maizes rauga S.cerevisiae CEN.PK atvasināta adenīna un uracila auksotrofa celma R5.0 uracila un adenīna badināšanas izraisītas fizioloģijas izmaiņas, kā arī šūnu izdzīvotība pēc žāvēšanas. Salīdzinājumam izmantoti šūnu morfoloģijas, makromolekulārā sastāva, ārpusšūnas metabolītu un žāvēšanas izturības dati. Secināts, ka adenīna badinātās šūnas spēj efektīvi apturēt šūnas ciklu un nodrošināt augstu izdzīvotību, bet uracila badinātās – nē. Salīdzinot oglekļa plūsmas badināšanas laikā, novērots, ka uracila badināšanas gadījumā novērojams t.s. „glucose wasting” fenomens jeb glikozes neproduktīva patērēšana. Šūnu īpašību izvērtējums pēc badināšanas ļauj secināt, ka žāvēšanas izturību ietekmē specifiskas, ar katru auksotrofo faktoru saistītas reakcijas un žāvēšanas izturību noteicošie ir šūnu signālceļi un to vienota darbība, nevis atsevišķi šo ceļu efekti.

In this work we compared uracil and adenine starvation caused changes in physiology and desiccation tolerance in yeast S.cerevisiae CEN.PK derived adenine and uracil auxotrofic strain R5.0. We compared cell morphology, macromolecular composition, extracellular metabolites and viability after desiccation. We concluded that adenine starved cells can arrest cell cycle and ensure high viability more efficiently than uracil starved. Carbon flow comparision showed that uracil starved cells display „glucose wasting” phenotype while starving. Exploring differences in desiccation tolerance and possible mechanisms causing these differences we conclude, that main role is played by cell signaling pathways and their overall effects but not by one specific effect of these pathways.