Sportistu uztvertā sociālā atbalsta saistības ar perfekcionismu un izdegšanu

Abstract

Sportistu ikdiena sastāv no ilgstošām un intensīvām prasībām, kas, ilgtermiņā ar citiem aspektiem sportā, var būt liels izaicinājums (Smith et al., 2019). Sportistu izdegšana un perfekcionisms ir sarežģītas sporta psiholoģijas komponentes, kas daudzos gadījumos ir savstarpēji saistītas (Weinberg & Gould, 2014). Savukārt, uztvertais sociālais atbalsts var kalpot kā preventīva metode izdegšanai (Grey et al., 2024). Šī bakalaura darba mērķis bija noskaidrot, kādas saistības pastāv starp sportistu uztverto sociālo atbalstu, perfekcionismu un izdegšanu. Pētījumā piedalījās dažādu sporta veidu sportisti N = 58, no tiem vīrieši n = 33 un sievietes n = 25. Dalībnieki bija vecumā no 18 līdz 45 gadiem. Tika izmantotas trīs aptaujas – Sportistu izdegšanas aptauja (Athlete Burnout Questionnaire, ABQ; Raedeke & Smith, 2001; adaptējis S. Vilks 2021. gadā), Uztvertais pieejamais atbalsts sportā aptauja (The Perceived Available Support in Sport Questionnaire, PASS-Q; Freeman et al., 2011; adaptēja K. Freivalde šī pētījuma ietvaros) un Sporta daudzdimensionālā perfekcionisma skala 2 (The Sport Multidimensional Perfectionism Scale 2, S-MPS-2; Gotwals & Dunn, 2009; adaptēja K. Freivalde šī pētījuma ietvaros). Pētījuma mērķis tika daļēji sasniegts. Lai gan netika atklātas statistiski nozīmīgas saistības starp summārajiem mainīgajiem, detalizētāka analīze apakšskalās atklāja būtiskus rezultātus un nozīmīgu ieskatu šajos faktoros un to mijiedarbībā.

The everyday lives of athletes consist of long-term and intense demands, which, when combined with other aspects of sports, pose significant challenges (Smith et al., 2019). Athlete burnout and perfectionism are complex components of sports psychology and are often intertwined (Weinberg & Gould, 2014). However, perceived social support may serve as a preventative method for burnout (Gray et al., 2024). The aim of this bachelor’s thesis was to investigate the relationship between athletes perceived social support, perfectionism and burnout. Participants in the study were athletes from different sports N = 58 of whom males n = 33 and females n = 25. Participants were aged between 18 and 45 years. Three questionnaires were used: the Athlete Burnout Questionnaire (ABQ; Raedeke & Smith, 2001; adapted by S. Vilks 2021), the Perceived Available Support in Sport Questionnaire (PASS-Q; Freeman et al, 2011; adapted by K. Freivalde for this study) and The Sport Multidimensional Perfectionism Scale 2 (S-MPS-2; Gotwals & Dunn, 2009; adapted by K. Freivalde for this study). The aim of the study was partially achieved. Although no statistically significant relationships were found between the summary variables, more detailed analysis of the subscales revealed significant results and important insights into these factors and their interactions.