Daugavas ielejas telpas starp Ķegumu un Aizkraukli rekreācijas potenciāls un iespējamie attīstības risinājumi

Abstract

Daugava ir Latvijas lielākā upe. Tā tek pa senleju, kas veidojusies leduslaikmeta beigās. Ielejas telpā ir saglabājušās kultūrvēsturiskas liecības par Latvijas vēsturi. Elektrifikācijas attīstības rezultātā 1939.g. tiek uzbūvēts Ķeguma HES, 1966.g. tiek uzbūvēts Pļaviņu HES. Analizējamā teritorija ir Daugavas ielejas telpa starp divām ūdenskrātuvēm no Ķeguma līdz Aizkrauklei. Darbā tiek apzinātas problēmsituācijas un izvirzīti iespējamie attīstības risinājumi, ieteikumi kopīgai teritorijas plānošanai rekreācijas vajadzībām. Teritorijai ir liels rekreācijas un tūrisma potenciāls, saglabājušās nozīmīgas kultūrvēsturiskās un dabas vērtības, dendroloģiskie parki, Natura 2000 teritorijas, plašas ainavas. Daugavas ielejas telpa ir nacionālas nozīmes teritorija, tās ilgtspējīga attīstība ir valsts, pašvaldību un sabiedrības kopīga atbildība.

The Daugava is the largest river in Latvia. It flows through an ancient valley formed at the end of the ice age. Cultural and historical evidence of Latvia's history have been preserved in the valley. The construction of Kegums and Plavinas hydroelectric stations in 1939 and 1966 significantly changed the river delta. The research focusses on the territory between these stations. It identifies problematic situations, development opportunities, and recommendations for joint spatial planning of recreational space. The territory has a great potential for recreation and tourism, significant cultural, historical and natural values, dendrological parks, and Natura 2000 territories. The Daugava valley is a territory with national importance. Its sustainable development is a joint responsibility of the state, local governments and society.