Dzīvnieku ētiskais statuss un antropomorfizācijas problēma

Abstract

Arta Sveces promocijas darbā „Dzīvnieku ētiskais statuss un antropomorfizācijas problēma” ir analizēta saistība starp dzīvnieku aizstāvības ētiku un dzīvnieku mentālo īpašību izpratni filosofijā un dzīvnieku uzvedības pētniecībā. Darbā tiek demonstrēts, ka ētiskā statusa piedēvēšana kādai būtnei ir pakārtota jautājumam par būtnes mentālo īpašību esamību, tāpēc dzīvnieku aizstāvības ētikai ir būtiska antropomorfizācijas problēma. Vienlaicīgi antropomorfizācijas problēmu nevar uzskatīt par atrisinātu. Diskusijās par dzīvnieku psihes raksturu antropomorfizācijas problēma tiek risināta praktiski, bet ētiskā kontekstā šāds risinājums ne vienmēr ir apmierinošs. Tāpēc dzīvnieku ētiskais statuss šobrīd nav filosofiski pamatojams kā universāli saistošs, bet drīzāk uzskatāms par personiskas ētiskas izvēles vai politiskas vienošanās jautājumu. Atslēgas vārdi: dzīvnieki, dzīvnieku aizstāvības ētika, ētiskais statuss, antropomorfisms, dzīvnieks mašīna.

The doctoral thesis “Ethical Status of Animals and the Problem of Anthropomorphism” by Artis Svece examines the relationship between animal ethics and the problem of ascription of mental properties to animals in the philosophy of mind and studies of animal behaviour. The presence of mental states is considered a precondition for ascription of a significant ethical status to an animal and, therefore, the problem of anthropomorphism is important for animal ethics. The problem of anthropomorphism cannot be considered as solved in contemporary philosophy. In the discussion on the nature of the animal mind the suggested solutions of this problem are practical, but in the ethical context such a solution is not always satisfactory. Consequently, there is no philosophical justification yet for the ethical status of animals as universally binding. Key words: animals, animal ethics, ethical status, anthropomorphism, animal-machine.