Depresija, trauksme, stress, un ar to saistītie stresori policijas darbā

Abstract

Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot, kādi ir depresijas, trauksmes un stresa rādītāji policistiem Latvijā un kādi ir galvenie stresori, kas to ietekmē. Pētījuma izlase: 125 respondenti, iedalīti 2 grupās – Valsts policisti (n = 34) un Pašvaldības policisti (n = 91). Datu iegūšanai izmantota Depresijas, trauksmes un stresa skalas saīsinātā versija (DASS-21), latviešu valodā adaptēja Vanags un Raščevska (Lovibond & Lovibond, 1995, kā minēts Vanags & Raščevska, 2015), kā arī Policijas operacionālā stresa aptauja (PSQ-Op) un Policijas organizatoriskā stresa aptauja (PSQ-Org) (McCreary & Thompson, 2006), kuras Latvijā adaptēja autors. Par nozīmīgākajiem stresoriem darbā Latvijas policisti uzskata organizatoriskos. Pašvaldības policisti uzrāda nozīmīgi augstākus trauksmes un izteiktākus organizatoriskā stresa rādītājus nekā Valsts policisti.

The aim of the bachelor's work was to find out what depression, anxiety and stress indicators are for police officers in Latvia and what are the main stressors that affect it. Study sample: 125 respondents, divided into 2 groups - State police officers (n = 34) and Municipal police officers (n = 91). The data is based on the shortened Latvian version of the Depression, anxiety and stress scale (DASS-21) (Lovibond & Lovibond, 1995, as mentioned in Vanags & Raščevska, 2015), as well as the Police Operational Stress Questionnaire (PSQ-Op) and the Police Organizational Stress Questionnaire (PSQ-Org) (PSQ-Org) (McCreary & Thompson, 2006), adapted by the author in Latvia. Latvian police consider organisational stressors to be the most important job stressors. Municipal police show significantly higher anxiety and more pronounced organisational stress rates than State police.