Politiskais teātris mediju sabiedrībā Latvijā: komunikatīvais raksturojums un funkcijas (2011-2016)

Abstract

Maģistra darba „Politiskais teātris mediju sabiedrībā Latvijā: komunikatīvais raksturojums un funkcijas (2011-2016)” mērķis ir noskaidrot politiskā teātra komunikatīvo raksturojumu un funkcijas. Teorētiskajās nodaļās skaidrots komunikācijas process teātrī, politiskā teātra jēdziens un postdramatiskā teātra teorija. Metodoloģijā izmantota teātra semiotiskā analīze un kvalitatīvā kontentanalīze, tāpat arī kvantitatīvā kontentanalīze un daļēji strukturētās intervijas kā palīgmetodes.Politiskais teātris kā medijs Latvijā realizē izklaides, informatīvo, korelācijas un kultūras nepārtrauktības, un mobilizācijas funkcijas. Latvijas neatkarīgajos teātros, salīdzinot ar valsts teātriem, lielāka ietekme ir B. Brehta idejām, tomēr vērojama tendence izmantot arī E. Piskatora politiskā teātra raksturojumu.

The aim of the master thesis „Political theatre in Latvian media society: communicative characteristics and functions (2011-2016)” is to find communicative characteristics and functions of political theatre.In the theoretical base communication process in theatre, definition of political theatre and postdramatic theatre theory are unfolded. Theatre semiotic analysis and qualitative content analysis are used as research methods. Semi-structured interviews and quantitative content analysis are used as additional data collection methods. The political theatre in Latvia implements correlative, mobilizing, informative, entertaining and cultural continuity function. Latvian independent theaters, compared to the national theaters, have greater impact of B. Brecht’s ideas, however there is a tendency to use also E. Piscator’s political theater characteristics.