Darba vides uzlabošana saistībā ar būvdarbu kvalitātes pilnveidošanu

Abstract

Darba vides uzlabošana saistībā ar būvdarbu kvalitātes pilnveidošanu. Darba autore: Kristīne Plētiena. Darba zinātniskais vadītājs Dr.sc.admin.Henrijs Kaļķis. Darba izklāsts uz 94 lpp, ietver 35 attēlus, 24 tabulas, 21 pielikumus, 36 informatīvos avotus. Pētījums sastāv no 4 daļām. Pirmajā daļā ir apkopota un analizēta literatūra par nozīmīgākiem darba vides riskiem būvniecības nozarē un darba aizsardzības un kvalitātes savstarpējo saistību. Otrajā daļā ir aprakstītas pētījumā lietotās metodes, bet trešajā daļā ir iegūto datu apkopošana un rezultātu analīze. Izstrādāti darba vides uzlabošanas preventīvie un aizsardzības pasākumi saistībā ar būvdarbu kvalitātes pilnveidošanu. Izstrādātas praktiskās rekomendācijas. Izmantotās metodes: K.Išikavas cēloņu-seku diagramma (zivs asaka), kļūdu iespējamības un seku analīzes metode (FMEA), Somijas 5 baļļu matrica, Austrijas metode ķīmisko risku noteikšanai, Slodzes galveno rādītāju metodes (SGR-A; SGR-B; SGR-C), Ergonomisko risku ātrā ekspozīcijas kontroles metode, rekomendējamās paceļamās masas limita noteikšana izmantojot NIOSH vienādojumu, Psiholoģiskā klimata darba vides novērtēšanas metode, darbspējas indeksa noteikšanas metodi. Veikti vides parametru mērījumi būvobjektā.

Improvement of work environment in connection with construction work quality. Master’s thesis author: Kristīne Plētiena, Master’s thesis supervisor Dr.sc.admin.Henrijs Kaļķis. Master’s thesis statement to 94 pages, including 35 pictures, 24 tables, 21 appendices 36 literature references. The study consists of 4 parts. In the first part is summarized and analyzed literature about the most important work environment risks in the construction industry and about relationship between safety and quality. The second part describes the study of the methods used. The third part consist of data and result analysis. Designed preventive and safeguard action for work environment improvement in connection with the construction work quality improvement. Designed practical recommendations. Methods used: K. Ishikawa cause-and-effect diagram (fishbone diagram) and failure mode and effects analysis method (FMEA), Finnish five-point matrix, Austrian method of chemical risks, key indicator method for load (SGR-A; SGR-B; SGR-C), ergonomic risk quick exposure control method, recommended lifting weight limit of determination using the NIOSH equation, psychological climate of the work environment assessment method, method of working of the index. Carried out measurements of environmental parameters on site.