Verbālais raitums latviešu un krievu valodā runājošiem ar un bez neirodeģeneratīvām saslimšanām

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai klīniskai grupai būs nozīmīgi zemāki verbālā raituma rādītāji nekā kontrolgrupai. Kā arī vai un kādas pastāv atšķirības abās grupās kodēšanas kategorijās “zils” un “apaļš”. Pētījumā piedalījās 54 dalībnieki (63% sievietes) vecumā no 30 līdz 66 gadiem (M=52,83, SD=9,62). Datu ievākšanai tika izmantots Lietu/kategoriju tests (Ekstrom et al., 1976). Pētījuma rezultāti norāda uz relatīvi augstāku verbālā raituma testa sniegumu kontrolgrupas dalībniekiem, salīdzinājumā ar klīnisko grupu, taču šīs atšķirības nav statistiski nozīmīgas. Abu grupu respondenti uzrāda līdzīgas tendences dažādu kategoriju vārdu nosaukšanā. Pētījuma rezultāti liecina, ka objektu formas uztvere neirodeģeneratīvu traucējumu gadījumos ir noturīgāka par objektu īpašību uztveri.

The aim of the study was to determine whether the clinical group would exhibit significantly lower verbal fluency scores compared to the control group, as well as to explore whether there are differences between the two groups in the coding categories "blue" and "round." The study involved 54 participants (63% women) aged 30 to 66 years (M = 52.83, SD = 9.62). The Thing/Category Test (Ekstrom et al., 1976) was used for data collection. The results of the study indicate relatively higher verbal fluency test performance among control group participants compared to the clinical group; however, these differences are not statistically significant. Respondents in both groups show similar tendencies in naming words from different categories. The findings suggest that the perception of object shapes in cases of neurodegenerative disorders is more robust than the perception of object properties.