Veģetācijas maiņa 80 gadu periodā mežaudzēs Moricsalas dabas rezervātā

Abstract

Maģistra darbs izstrādāts Moricsalas dabas rezervātā, kas dibināts 1912. gadā, atkārtojot J.V.Grošinska 1932. gada darbu „Moricsalas meža tipi”. Pirms tam 30% salas platības tika izmantotas siena ieguvei vai kā meža ganības. Dati ievākti 2012.-2014. gadā 20 ilglaicīgos parauglaukumos 50*50m platībā. Darba mērķis ir raksturot izmaiņas Moricsalas mežu biotopu veģetācijā un noskaidrot ilglaicīgu mežu augu sugu ekoloģiskās īpašības. Rezultāti parāda, ka kokaudzē nenotiek ozola atjaunošanās, to nomaina liepa, bet bērzu un priedi – egļu audzes, tādējādi saglabājot heterogenitāti. Lakstaugu stāvā parādās tipiskas mežu sugas, ģeofīti, strestolerantas, mirmekohoras, ienāk retas un aizsargājamas un sugas. Bioloģijas Maģistra darbs izstrādāts Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Botānikas un ekoloģijas katedrā.

Research was conducted in Moricsala strict nature resrerve that was established in 1912. Prior to establishment of the nature reserve, 30% of the island area was used for hay collection and as wooded pasture. Resurvey was conducted in twenty 50*50m plots described in 1932 by J.V.Grošinskis, which could be found using digitized historical maps. Aim of this study is to describe changes in forest biotope in Moricsala island and understand ancient boreo-nemoral forest species ecological qualities. Results show that Quercus robur was not regenerating. Two main canopy tree successions were identified: one to Tilia cordata and the other to Picea abies, maintaining a heterogenous mosaic. Appeared vascular species that are geophyte, stress-tolerant, with myrmecochory and tipical for forest biotope, and species that are rare or protected. The Master’s thesis was conducted in the University of Latvia Faculty of Biology Department of Botany and Ecology.