Problemātiskie aspekti pievienotās vērtības nodokļa sistēmas ļaunprātīgā un vieglprātīgā izmantošanā

Abstract

Pašreizējais normatīvais regulējums diemžēl pieļauj nodokļu maksātājiem, kas negodprātīgi izmantojuši PVN sistēmu, iesniegt papildus pierādījumus tiesā administratīvā akta pārsūdzības stadijā, neskatoties uz to, ka šos pierādījumus nodokļu maksātājam bija iespēja iesniegt arī nodokļu audita laikā. Darba mērķis ir piedāvāt grozījumus normatīvajā regulējumā, lai novērstu iespējas negodprātīgi izmantot PVN sistēmu. Maģistra darbā izpētīti jēdzieni „ļaunprātība” un „vieglprātība”. Tāpat izpētīta tiesu prakse saistībā ar nodokļu administrācijas atteikumu atskaitīt priekšnodokli nodokļu maksātāja ļaunprātības un vieglprātības dēļ, pierādīšanas pienākums un pierādījumu pārbaudes mehānisms nodokļu strīdos. Atslēgvārdi: PVN, nepamatota priekšnodokļa atskaitīšana, nodokļu administrācija, pierādīšanas pienākums, pierādījumu iesniegšanas kārtība.

Unfortunately current normative framework allows taxpayers, who have used the Value-added tax (VAT) system in bad faith, to submit additional proof to court at an appeal stage of administrative act, despite the fact they had an opportunity to do so also during a tax audit. The goal of the Thesis is to propose amendments in the existing normative framework to therefore preclude the possibility of using the VAT system in bad faith. In the Master’s Thesis a concept of “malevolence” and “carelessness” has been analyzed. Also the case law of a tax administration’s refusal to deduct VAT input tax due to the tax payer’s malevolence and carelessness has been researched, as well as the burden of proof and the mechanism of examination of evidence in tax disputes. Keywords: Value-added tax (VAT), unjustified deduction of VAT input tax, tax administration, burden of proof, procedure to submit proof