Sociālo priekšstatu komunikatīvais aspekts

Abstract

Rezumējums

Maģistra darbā tika pētīts sociālo priekšstatu komunikatīvais aspekts. Saskaņā ar Moskoviči sociālo priekšstatu teoriju, indivīdu savstarpējās komunikācijas rezultātā ir kaut kāda informācijas daļa, kura tiek nemitīgi kvalitatīvi mainīta, transformēta, bet ir kaut kāda informācijas daļa, kas ir visai grupai vienota, nemainīga, tā sauktais “centrālais kodols”, kurš arī veido “grupu” un tās “identitāti”. Pētījumam bija 2 posmi. Pirmā posma dalībniekiem (n=20), pedagoģijas studentiem tika lūgts uzrakstīt asociācijas saistībā ar piedāvātajām definīcijām: “fobijai”, “histērijai”, “personības traucējumiem” un “panikas lēkmēm”. Pētījuma otrajā daļā tika iekļautas tās asociācijas, kuras, saistībā ar noteikto definīciju, atkārtojās trīs un vairāk reizes. Definīcija “panikas lēkmes” netika iekļauta pētījuma turpinājumā, jo saistībā ar to netika atrastas kopīgas asociācijas, kuras atkārtotos. Otrās pētījuma daļas dalībnieki (n=101) pēc nejaušības principa tika sadalīti trijās apakšgrupās, kur katram dalībniekam bija jāatpazīst, ar kuru no piedāvātajiem jēdzieniem (“fobija”, “histērija”, “personības traucējumi”) ir saistīta piedāvātā asociāciju virkne. Katram pētījuma otrās daļas dalībniekam tika piedāvāta tikai ar vienu definīciju saistīta pirmās pētījuma grupas biežāk minēto asociāciju virkne. Datu analīzē tika izmantota krostabulācija un binomiālais tests. Iegūtie rezultāti apstiprina informācijas apmaiņas procesā “centrālā kodola” esamības iespējamību. Krostabulācijā iegūtie rezultāti liecina, ka informācijas atpazīšanas pakāpe ir atkarīga no informācijas satura. Pētījumā iegūtie novērojumi liecina, ka jo grupas vienotība izteiktāka, jo informācija ir vieglāk atpazīstama un centrālais kodols stabilāks. Iztirzājuma daļā ir plašāk iztirzāti iespējamie iemesli vienotu asociāciju trūkumam pie definīcijas “panikas lēkmes”.

Atslēgas vārdi: sociālie priekšstati, komunikācija, centrālais kodols

The study of the communicative aspect of social representations is the subject of this paper. The theoretical background of this study was Moscovici’s theory of social representations. Social representations are organized around a central nucleus which determines both their meaning and their organization. As a result of communication, some information became qualitatively different, but one part of the information still remains unchanged - which is the central nucleus. There were two parts of this investigation. Twenty students of pedagogy participated in the first phase of the research. Respondents were asked to write down their associations in relation to the definitions of ‘phobia’, ‘hysteria’, ‘personality disorders’ and ‘panic attack’. The associations repeated three times or more, related to each definition, were included in the second part of research. Common associations were not found to be related with defining ‘panic attack’. The concept of ‘panic attack’ was expelled from future research. One hundred and one undergraduate students of pedagogy (randomly sampled in 3 groups) participated in the second phase of the research. Participants were expected to recognize the offered terms ‘phobia’, ‘hysteria’ or ‘personality disorders’ and its relation to each group of associations (each participant was offered only one group of associations). Data were analyzed by crosstabulation and binomial tests. The results point to the possibility of existence of the central nucleus in process of societal communication. The crosstabulation showed that the capability of recognizing the information depends from the content. Results show when the level of consensus of a group is higher, then it is more easily recognizable. The absence of common associations related with ‘panic attack’ was discussed.

Key words: Social representations, communication, central nucleus