Cietušā tiesiskais statuss Latvijas kriminālprocesuālajās tiesībās

Abstract

Šodien, tehnoloģijām attīstoties, jebkurš cilvēks neatkarīgi no viņa ārējā izskata, vecuma, dzimuma, sabiedriskā stāvokļa var būt apdraudēts ar noteikto, pret viņu vērsto noziedzīgā nodarījuma kaitējumu, kura sekas valsts nepieciešams cik vien iespējams efektīvāk novērst, nodrošinot taisnīgu kompensācijas atlīdzību cietušajam un sodot iespējamo vainīgo. Līdz ar to autores bakalaura darbs ir pētījums par cietušā tiesisko stāvokli kriminālprocesa ietvaros no tā pirmsākumiem līdz mūsdienām. Pirmajā nodaļā autore izpēta cietušā tiesisko stāvokli Latvijas kriminālprocesuālajā vēsturē, sākumā ar akuzācijas privātapsūdzības procesu un asinsatriebību, lielo lomu noteicot perfekta zvēresta došanai un ordālijām, pakāpeniski ieviešot publisko inkvizīcijas procesu un plašāku kompozīcijas sistēmu, ar to ierobežojot vaidu tiesības. Drīz vien arī radot prokurora un advokāta institūtus, plašāk attīstījās apelācijas un kasācijas instances. Blakus cietušajam ar morālo, fizisko vai mantisko kaitējumu, kura vēlme visupirms netika ņemta vērā, lai tiktu atzītam par cietušo KP, sākumā vēl atsevišķi izdalīja civilprasītāju ar materiālo kaitējumu. Tomēr, abus jēdzienus jānošķir no upura jēdziena viktimoloģijā, kura kaitējums nav obligāti jābūt ar noziedzīgā nodarījuma raksturu. Radot jaukto kriminālprocesa sistēmu (publiskā; privātā, sākumā ar prokurora piedalīšanas iespēju KP; un personiski publiskā apsūdzība ar cietušā sūdzību un prokurora aktivitāti KP), savas īpatnības tika noteiktas sevišķajiem procesiem, kad KP norise nav iespējama vispārējā kārtībā, un vienkāršotajiem procesiem ar paātrināšanas iespēju. Bakalaura darbs izstrādāts, izmantojot dažādus kriminālprocesuālos tiesību avotus, lai veicināt izmaiņas cietušā tiesību realizēšanas ierobežošanā, salīdzinot ar apsūdzēto, un tāpēc, domājams, būs noderīgs jebkuram ieinteresētam.

Today, with the technology development, everyone, irrespective of ages, sex, social status, can be exposed to damage of the offence, which consequences must be liquidated by the state as soon as possible with the justice damages’ reward and with the punishment for possibility guilty. The Bachelor’s Thesis refers to the study of a legal status of an aggrieved person for the purposes of criminal law from the dawn to nowadays. In the first part the author studies the legal status of an aggrieved person in the history of Latvian criminal procedure, at the beginning effected largely the private accusation process, blood vengeance, defining a major role to swearing an oath and ordeals, gradually introducing the public inquisition process and a wider compositional system, restricted application of the right to blood vengeance. In soon creating a prosecutor and a lawyer institutions, broadly introducing petition of appeal. Nearly an aggrieved person with the moral, physical or property damage, which will, at the beginning, to be a claimant of the aggrieved person in the CP was not taken into consideration, at the beginning was separated civil petitioner with the indemnification damages. But both conceptions it is necessarily separated from the victim’s in the victimology science, which harm inflicted not necessarily a result of an offence. Introducing mixed Criminal Procedure system (public; personal, at the beginning with the prosecutor participating; and personally public, with aggrieved person’s plain and prosecutor activity in the CP), peculiarities also were determined special process, when CP is conducted according to a standard procedure it is impossible, and simple process, when it is possible to expedite the process. In the development of the Bachelor’s Thesis there was applied various criminal procedure statutory regulations, to facilitate changes in restriction of implementation of rights of an aggrieved person and that’s why it might be useful for everyone.