Nebināru cilvēku izmantotās gramatikas atbilstība identitātes paušanai, un tās saistība ar psiholoģisko labklājību

Abstract

Šī pētījuma mērķis bija izpētīt nebināru cilvēku pieredzi, lietojot latviešu valodu sava dzimuma paušanai, un tās saistību ar psiholoģisko labklājību. Pētījumā izmantots jauktu metožu dizains. Fokusgrupā piedalījās 3 nebināras personas vecumā no 19 līdz 38 gadiem (M = 31,33, SD= 10,69), kvantitatīvajā daļā- 40 nebināras personas vecumā no 18 līdz 38 gadiem (M = 23,83, SD= 3,96), kuras aizpildīja Rifas psiholoģiskās labklājības skalu un pētījumam izveidotu pašizpausmes valodā anketu. Tematiskā analīze atklāja lingvistiskus izaicinājumus un to risinājumus. Korelācijas analīzē netika konstatētas statistiski nozīmīgas saistības starp pašizpausmes grūtībām vai stratēģijām un psiholoģisko labklājību. Iegūtie rezultāti un alternatīvi skaidrojumi tiek argumentēti diskusijā.

The aim of this study was to explore non-binary individuals’ experiences using the Latvian language to express their gender, and its relationship with psychological well-being. A mixed-methods design was used. The focus group included 3 non-binary participants ages 19 to 38 (M = 31,33, SD=10,69), the quantitative part involved 40 non-binary respondents ages 18 to 38 (M = 23.83, SD= 3,96) who completed Ryff’s scale of psychological well-being and a custom self-expression in language questionnaire. Thematic analysis revealed linguistic challenges, and the strategies used to address them. Correlation analysis showed no statistically significant associations between self-expression difficulties or strategies and psychological well-being. Results are discussed in relation to alternative explanations.