Ričarda Rortija un Harolda Blūma idejas izglītības filozofijas kontekstā

Abstract

Šajā bakalaura darbā tiek aplūkotas Rortija un Blūma idejas izglītības filosofijas kontekstā. Vislielākā uzmanība tiek pievērsta (1) Blūma Rietumu kanona sastādīšanas principiem, kas paskaidro un pamato tekstu nozīmi izglītībā, un (2) Rortija filosofijas galvenajām idejām, kas ietekmē viņa uzstādījumus izglītības sakarā, kā arī (3) abu autoru ideju veidojošam potenciālam izglītības kontekstā. Aplūkojot Rortija idejas, kā būtiskākais, izglītības kontekstā, iezīmējās antireprezentacionālisma koncepts. Blūmam nozīmīgākais ir kļūdainās/radošās lasīšanas nojēgums. Pārdomājot mūsdienu izglītības tēmas, uzmanība tiek pievērsta kanonisku tekstu lasīšanas iespējai un izglītības veidošanas principiem. Tiek iztirzāta filosofijas izglītojošā, veidojošā loma. Aktuālās situācijas izvērtēšanai diskusijā tiek iesaistītas Līsmana un Ado idejas.

The present paper examines the ideas of Rorty and Bloom in the context of the Philosophy of Education. Attention is paid to (1) the principles of creating Bloom’s Western Canon, which explains the importance of texts in education, and (2) ideas of Rorty's philosophy, which influences his reflections in the context of education, as well as (3) the formative potential of the ideas of both authors in the educational context. Looking at Rorty's ideas, the concept of antirepresentationalism apperas as most important in the context of education. For Bloom, the most significant is the sense of creative misreading. Reflecting on the topics of modern education, attention is paid to the possibility of reading canonical texts and building principles of education. The educational, formative role of philosophy is discussed. In order to assess the current situation, the ideas of Liessmann and Ado are involved in the discussion.