Multikritēriju piemērotības analīze meža ekosistēmu aktīvās rekreācijas pakalpojumu novērtēšanai

Abstract

Meža ekosistēmas sniedz daudzveidīgus pakalpojumus – gan materiālus resursus (piemēram, koksnes sortimentus, ogas, sēnes un citus produktus), gan nemateriālus (piemēram, rekreācija). Kultūras ekosistēmu pakalpojumi kļūst aizvien aktuālāki mūsdienu mežsaimniecības plānošanas kontekstā, un to apzināšana un telpiska identificēšana ir būtiska. Pētījuma galvenais mērķis ir izstrādāt metodisku pieeju aktīvās rekreācijas vērtēšanas un kartēšanas darbam, ņemot par piemēru valsts mežu teritoriju lauku un piepilsētu apvidos. Multikritēriju analīze tiek īstenota kombinācijā ar ĢIS analīzi, pirmkārt, veicot kritēriju vērtēšanu, izmantojot zinātnisko literatūru, otrkārt, veicot secīgu kritēriju vērtēšanu, izmantojot ekspertu viedokļus. Izstrādātā metode ir ērti modificējama atbilstoši lietotāja vajadzībām, jo tā paredz viegli kombinējamu un pēc nepieciešamības papildināmu karšu slāņu izmantošanu. Metodes aprobācija modeļteritorijā Latvijas dienvidrietumu daļā parādīja konkrētas lietotāju grupas (orientēšanās sacensību organizētāji un aktīvi apmeklētāji) izvirzīto kritēriju atšķirības rekreācijas preferenču vērtēšanā no kritērijiem, kas izstrādāti, pamatojoties uz zinātnisko literatūru. Tika konstatētas atšķirības rekreācijas nodrošinājuma vērtībās, taču esošās rekreācijas teritorijas saņēma augstus vērtējumus abos gadījumos.

Forest ecosystems provide various services, such as material harvests (e.g., timber, berries, mushrooms and other non-wood products) or non-tangibles ones like recreation. Cultural ecosystem services are becoming increasingly important aspects in modern multifunctional forestry, and should be considered, valued and mapped for planning purposes. The main goal of this research is to develop a feasible method for mapping potentially high valued recreational sites in rural state forest areas. Multicriteria approach is used in combination with GIS analysis, primaly using current knowledge on recreational preferences in Europe and Latvia. To provide basis for future input of stakeholders, the proposed baseline criteria were also valued by several recreation experts. The developed method can be considered to be easy to use, with the ability to add more criteria layers or use the proposed layers as shown in this research. The method was tested in a forest planning area in south-west Latvia, and showcased differences in recreational potential between orienteering experts and scientific literature criteria scales. Existing recreational areas scored high values in both examples.