Sirds-asinsvadu slimību risks pacientiem pēc nieres transplantācijas;riska faktoru minimizācijas iespējas Latvijā

Abstract

Sirds un asinsvadu slimības ir 82% Latvijas nieru transplantācijas pacientiem. Riska faktoru akumulācija - gan tradicionālo, gan netradicionālo - kopīgi, laika gaitā pēc transplantācijas, rada lielāku risku sirds un asinsvadu slimību attīstībai. Sirds un asinsvadu slimības, kā arī tradicionālo kardioloģisko riska faktoru pieaugums negatīvi ietekmē transplantāta funkciju. Novērtētie riska faktori - vecums, dzimums, dislipidēmija, hipertensija, cukura diabēts, ĶMI un hiperurikēmija - pārliecinoši pierāda savu nozīmību un līdzdalību sirds un asinsvadu slimību attīstībā. Pētījums neapstiprināja mazasinību, proteīnūriju, zemu seruma albumīnu, hiperparatireoidismu un C-reaktīvo olbaltumu kā nozīmīgus sirds un asinsvadu slimību netradicionālos riska faktorus.

Prevalence of CVD is 82% in the Latvian renal transplantation center patients. The accumulation of risk factors both traditional and non-traditional collectively over the years after transplantation poses a greater risk for the development of CVD. Cardiovascular diseases have a negative impact on graft function as do elevation of each traditional cardiac risk factor. Risk factors evaluated consisting of age, gender, dyslipidemia, hypertension, diabetes, BMI and hyperuricemia show conclusive evidence of significance and correlation for the development of cardiovascular diseases. The study could not confirm anemia, proteinuria, low serum albumin, hyperparathyroidism and C-reactive protein as significant non-traditional risk factors for CVD.