Subrogācija Latvijas tiesībās.

Abstract

Subrogācija ir likumiska kreditora maiņa saistībā, atsvabinot iepriekšējo kreditoru no savām tiesībām un pienākumiem, pēc tam, kad trešā persona, pamatojoties uz kādu tiesisku pienākumu, ir izpildījusi saistību parādnieka vietā, tādā veidā pārņemot kreditora tiesības pret parādnieku. Subrogācija Latvijas vispārīgajās civiltiesības nav atrodama vēsturisku civiltiesisko tradīciju dēļ, tomēr darbojas tai radniecīgais un līdzīgais likumiskās cesijas institūts. Vispārīga regresa regulējuma trūkuma dēļ, autors piedāvā tādu ietvert, par regresa rašanās pamatu paredzot tieši likumisko cesiju, pamatojoties uz citu valstu regulējumu un starptautiskajos privāttiesību instrumentos izteiktajām atziņām, kā arī dažādu valstu doktrīnas avotiem, kas analizēti, lai nonāktu pie secinājuma kādās tieši situācijās būtu paredzama subrogācija vai likumiskā cesija.

Subrogation is the change of creditor in an obligation by the operation of law by releasing the previous creditor from its rights and obligations after a third party has performed an obligation on behalf of the debtor on basis of some legal obligation, thus receiving the rights and obligations of the creditor towards the debtor. Subrogation is not found in general Latvian civil law due to historical legal traditions, however the relative institution of cessio legis operates. Due to the lack of a general right to recourse in Latvian law, the author offers to include such a right on the basis of cessio legis, on account of the regulations of other countries, opinions contained in international private law instruments, as well as legal doctrine of different countries, which are examined in order to conclude in which cases subrogation or cessio legis should be implemented.