Knuta Hamsuna recepcija latviešu literatūrā 20.gs.sākumā un 21.gs. sākumā

Abstract

Bakalaura darbā pētīta Knuta Hamsuna popularitāte 20. gadsimta sākuma latviešu literatūrā un recepcija kritikā, kā arī apskatīta autora aktualitāte 21. gadsimtā. Darba mērķis ir noskaidrot kādus poētikas veidošanas paņēmienus latviešu autori aizguvuši no Knuta Hamsuna. Ir veikts salīdzinošs pētījums, sastatot tādu latviešu autoru kā Jānis Akuraters, Gunars Janovskis un Inga Ābele darbus ar norvēģu autora daiļradi. Pētījuma rezultātā apstiprinājusies hipotēze, ka iespaids uz 20. gadsimta literatūru bijis ievērojamāks, savukārt 21. gadsimtā aktualitāte zudusi. Noskaidrots, ka latviešu rakstnieki pielietojuši Knutam Hamsunam raksturīgo tēla psiholoģijas atklāsmi, dabas tēlojuma nozīmību daiļdarbā un vēstījuma veidošanas paņēmienus.

This research explores the popularity and reception in critics of Knut Hamsun at the first half of the 20th and 21st century’s Latvian literature. The aim is to clarify the means of poetics, which Latvian authors have adopted from Knut Hamsun. The works of Latvian authors Janis Akuraters, Gunars Janovskis and Inga Abele have been compared with the writing of Norwegian author. The results of the study show that the hypothesis has been proven — Hamsun has been far more influential on the 20th century’s literature, but in the 21st century the topicality has decreased. It has been concluded that Latvian writers have adopted the revelation of the character’s psychology, the importance of the portrayal of nature and methods of narrative forming.