Kultūrvēsturisko pilsētbūvniecības ansambļu saglabāšana: Slokas centra piemērs

Abstract

Sloka pēdējās desmitgadēs ir piedzīvojusi nopietnas sociālas izmaiņas ar ietekmi uz tās pilsētvidi. Mūsdienu situācija, atrodoties Jūrmalas pilsētas nomalē, ne vienmēr ir labvēlīga, lai tajā arī turpmāk varētu būt nozīmīgi pakalpojumu centri un pastāvīgajiem iedzīvotājiem paredzēts dzīvojamais fonds, dzīvojamā apkaime. Vietizpētei izvēlētais Slokas centrs piesaista ar tajā vēl joprojām esošajām un saskatāmajām pilsētvides vērtībām: cilvēku vajadzībām un ģeogrāfiskajam novietojumam atbilstošu un plānotu vidi, publiski pieejamu Lielupes krastmalu. Darbā sniegta šī brīža situācijas dokumentācija un analīze, veidots salīdzinājums ar līdzīgiem apdzīvotu vietu piemēriem, lai parādītu, ka arī šāda veida dzīvesvietas var pastāvēt, cilvēki ir ieinteresēti tur apmesties vai saglabāt tās publiski pieejamas.

In last decades Sloka has experienced regressive social change with impact on urban environment. Nowadays, as a part of the Jūrmala city and being located in cities outskirt, it no longer can maintain a place for important service centers and appropriate environment for living simultaneously. Visible values of the urban environment – geographically suitable and planned environment for people needs, Lielupe river embankment – can attract to the center part of Sloka which is chosen for this study. It is necessary to document and analyze present situation, make the comparisons with similar inhabited areas, towns and city parts to prove the meaning of their existence and need for continuity, as well as people interest in settling down or keeping them for public accessibility in a long-term.