Pārdzīvotu stresa situāciju, dzīves kvalitātes un jēgpilnas eksistences saistības bezpajumtniekiem

Abstract

Pētījuma ietvaros bezpajumtnieki tika skatīti trīs kontrolgrupu kontekstā: respondenti ar noteiktu dzīvesvietu, strādājoši respondenti ar noteiktu dzīvesvietu, un bezdarbnieki vai respondenti ar ilgstošu bezdarbnieka pieredzi ar noteiktu dzīvesvietu. Rezultāti rāda, ka Latvijas kultūrvidē Eksistences aptaujas apakšskalas pietiekami ticami un saskaņoti mēra jēgpilnu eksistenci, izņemot pašdistancēšanas apakšskalu, kuras ticamība ir apšaubāma vai nepietiekama. Korelāciju analīzes saistības starp jēgpilnas eksistences un dzīves kvalitātes aspektiem visā izlasē parāda, ka jo augstāks ir cilvēku visā izlasē eksistenciālais potenciāls, jo augstāks ir viņu dzīves kvalitātes līmenis. Atslēgas vārdi: pārdzīvota stresa situācijas, stresa pārvarēšanas stratēģijas, dzīves kvalitāte, jēgpilna eksistence, bezpajumtniecību prognozējošie faktori.

Within the study homeless people were explored in the context of three control groups: respondents with definite residence, working respondents with definite residence and unemployed or people with long term unemployment experience with definite residence. The results show, that in Latvian cultural environment Existential survey subscales sufficiently reliably and consistently measure meaningful being except self-distancing with ambiguous or insufficient credibility. Correlation analysis relationship between aspects of meaningful being and life quality in all selection show, the higher is person’s existential potential the higher is his level of quality of life. Key words: situations of experienced stress, strategies of coping with stress, quality of life, a meaningful existence, predicting factors of homelessness.