Eiropas Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijai problēmjautājumi

Abstract

Eiropas Savienības tiesa atzinumā Nr.2/13 noraida Pievienošanās nolīguma projektu, kas tika izstrādāts, lai nodrošinātu veiksmīgu Eiropas Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijai. Galvenais Eiropas Savienības iebildums bija, ka nolīguma projekts neievēro Eiropas Savienības tiesību autonomiju un īpašās iezīmes. Šīs negatīvais atzinums radīja rezonansi starp tiesību zinātniekiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, vieniem pievienojoties atzinumam, otriem kritizējot to. Pievienošanās nolīguma projekta noraidīšana faktiski apšauba tā nākotni, padarot par grūti izpildāmām turpmākās sarunas attiecībā uz pievienošanās procesu. Darba autores mērķis ir apskatīt un analizēt Eiropas Savienības tiesas atzinumā norādītos problēmjautājumus procesuālo un materiālo tiesību jomā, kā arī apkopot tiesību zinātnieku piedāvātus risinājumus problēmjautājumiem un iespējamus grozījumus nolīguma projektam.

The European Court of Justice (CJEU) in the Opinion 2/13 rejected the draft agreement on the accession of the European Union to the European Convention of Human Rights (ECHR). The main CJEU argument was, that the agreement is not compatible with the European Union law, furthermore it upsets the underlying balance of the EU and undermines the autonomy of EU law. This CJEU opinion created a resonance between law professors and human rights defenders. The rejection of the draft accession agreement actually calls into question the future of the accession, making difficult the renegotiation of the accession process. The author is to examine and analyze the CJEU Opinion 2/13 defined challenges of the procedural and substantive rights, that may occur due to the accession process, as well as to generalize human rights experts proposed solutions to these problems.