Iesāktās rīcībpolitikas atkarība: Eiropas Savienības un Turcijas gadījuma analīze

Abstract

Izstrādātā bakalaura darba tēma ir: „Iesāktās rīcībpolitikas atkarība: Eiropas Savienības un Turcijas gadījuma analīze”. Darba mērķis ir izpētīt, kā, apvienojot trīs iesāktās rīcībpolitikas pazīmes: pozitīvo atgriezenisko saiti, notikumu norises laiku un secību, izveidot mehānismu veiksmīgākai iesāktās rīcībpolitikas atkarības procesu pētniecībai. Lai to izdarītu, darbā ir aplūkots Eiropas Savienības un Turcijas attiecību piemērs. Darba izpētes jautājums: „Kas noteica Eiropas Savienības lēmuma maiņu no 1997. līdz 1999. gadam tomēr piešķirt Turcijai Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu?” Kā atbilde uz problēmjautājumu, darbā izvirzīta hipotēze: „Eiropas Savienības 1999. gadā pieņemtais lēmums piešķirt Turcijai Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu ir iesāktās rīcībpolitikas atkarības teorijas trīs efektu: pozitīvas atgriezeniskās saites, notikumu norises laika un secības mijiedarbības rezultāts.” Izvirzītā hipotēze darba rezultātā tika apstiprināta.

The subject of the thesis is: “Turkey and European Union: Path Dependence Perspective”. Research aims to explore how, by combining three path dependence characteristics, namely, positive feedback, sequence and timing of events, to establish a mechanism for more efficient research of path dependent processes. To do so, the case of relations between the European Union and Turkey has been explored. The research question of the paper is: “What defined the change of decision of the European Union in 1997 – 1999 to grant the European Union candidate status to Turkey?” As a possible answer to the research question, the hypothesis of the thesis is: “The decision of the European Union in 1999 to grant the European Union candidate state status is a result of the interaction of the three effects of path dependence: positive feedback, sequence and timing of events”. It was concluded that the hypothesis of the research is confirmed.