Neirotisma un vainas izjūtas saistība ar prosociālu uzvedību

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt saistības starp neirotismu, vainas izjūtu un prosociālu uzvedību. Pētījuma izlasi veido 120 respondenti vecumā no 18 līdz 72 gadiem (M= 31,82; SD= 12,60), no kuriem 91 bija sieviete (75,8 %) un 29 bija vīrieši (24,2%). Pētījumā tika izmantotas 3 aptaujas neirotisma, vainas izjūtas un prosociālas uzvedības mērīšanai. Neirotisma mērīšanai tika izmantota Lielā Piecinieka aptaujas (Big Five Inventory, BFI, Benet – Martines & John, 1998) neirotisma apakšskala. Šo aptauju latviski adaptējis Ivars Austers (Schmitt et al., 2007), savukārt, V. Perepjolkina un E. Kālis turpināja adaptāciju precizējot vairāku apgalvojumu tulkojumu (Perepjolkina & Kālis, 2012). Vainas izjūtas līmeņa mērīšanai tika izmantota Kauna un vainas ievirzes aptaujas – KVIA (Guilt and Shame Proneness scale – GASP, Cohen et al., 2011) vainas skala. Šo aptauju latviešu valodā adaptējis Jānis Ķirsis savā bakalaura darbā (Ķirsis, 2012). Prosociālas uzvedības noteikšanai tika izmantota Prosociālo tendenču aptauja (Prosocial Tendencies Measure, PTM, Carlo & Randall, 2002). Pētījumā tika izvirzītas un pārbaudītas trīs hipotēzes, lai noskaidrotu saistības starp neirotismu, vainas izjūtu un prosociālu uzvedību. Rezultāti liecina, ka nav statistiski nozīmīga saistība starp neirotismu un vainas izjūtas kopējo rādītāju. Taču norādāms, ka statistiski nozīmīga, pozitīva vāja saistība iegūta starp vainas izjūtas NUN (negatīvs uzvedības novērtējums) komponenti un neirotismu. Papildus noskaidrots, ka nepastāv statistiski nozīmīgas saistības starp neirotismu un prosociālās uzvedības kopējo rādītāju, kā arī ar nevienu no prosociālas uzvedības apakšskalu veidiem. Pētījuma ietvaros tika apstiprināta viena no izvirzītajām hipotēzēm – iegūtas statistiski nozīmīgas, pozitīvas, vājas saistības starp vainas izjūtas kopējo rādītāju un prosociālas uzvedības kopējo rādītāju. Atslēgas vārdi: neirotisms, vainas izjūta, prosociāla uzvedībaThe aim of the study was to examine the relationships between neuroticism, guilt, and prosocial behavior. The study sample consisted of 120 participants aged between 18 and 72 years (M = 31.82, SD = 12.60), of whom 91 were women (75.8%) and 29 were men (24.2%). Three self-report questionnaires were used to measure neuroticism, guilt, and prosocial behavior. To assess neuroticism, the Neuroticism subscale of the Big Five Inventory (BFI; Benet-Martínez & John, 1998) was used. The Latvian adaptation of the BFI was originally carried out by Ivars Austers (Schmitt et al., 2007), with further refinements made by V. Perepjolkina and E. Kālis, who improved the translations of several items (Perepjolkina & Kālis, 2012). Guilt was measured using the Guilt and Shame Proneness scale (GASP; Cohen et al., 2011), specifically the Guilt subscale. This instrument was adapted into Latvian by Jānis Ķirsis in his bachelor’s thesis (Ķirsis, 2012). Prosocial behavior was assessed using the Prosocial Tendencies Measure (PTM; Carlo & Randall, 2002). Three hypotheses were proposed and tested to explore the relationships among neuroticism, guilt, and prosocial behavior. The results indicated that no statistically significant correlation was found between neuroticism and the overall guilt score. However, a statistically significant weak positive correlation was observed between neuroticism and the Negative Behavior Evaluation (NBE) component of guilt. Furthermore, no statistically significant associations were found between neuroticism and the overall prosocial behavior score or any of its subscales. One of the proposed hypotheses was confirmed – a statistically significant weak positive correlation was found between the overall guilt score and the overall prosocial behavior score. Keywords: neuroticism, guilt, prosocial behavior