Sociāli politiskais konteksts vīzu liberalizācijai Albānijā, Maķedonijā un Serbijā

Abstract

Pateicoties Stabilizācijas un asociācijas procesam tika īstenota atvieglināta vīzu iegūšanas programma lai Rietumbalkānu pilsoņi varētu ceļot uz Eiropas Savienības valstīm bez vīzas. Pēc vīzu atcelšanas, kas stājās spēkā 2009.g. Maķedonijas Republikas (Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija), Melnkalnes un Serbijas pilsoņi, kā arī kopš 2010.g. arī Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas pilsoņi var brīvi pārvietoties uz ES valstīm, daudzi romu kopienas un citu etnisko minoritāšu pārstāvji ļoti ātri vēlējās iegūt patvērumu daudzās ES valstīs. ES institūcijas, pamanot šo lielo pieprasījumu skaitu, lūdza Rietumbalkānu valstīm pēc iespējas ātrāk samazināt patvēruma meklētāju skaitu, citādi tiks atkārtoti izsludināts vīzu režīms. Atslēgas vārdi: atvieglināta vīzu izsniegšana, Rietumbalkāni, Eiropas Savienība, patvēruma meklētāji, romu kopienaThe process visa liberalization was proposed under the Stabilization and Association Process to facilitate traveling in the EU for Western Balkan nationals. After the abolishment of visa liberalization was given in 2009 for FYROM, Montenegro and Serbia and in 2010 for Albania and Bosnia-Herzegovina many people from those five countries, mainly Roma community and other minority groups hurried to ask asylum in some Member States. The EU, concerned for this flux of false asylum, urged to Western Balkan authorities to reduce immediately the number of asylum application otherwise visa requirement may return back. Keywords: visa liberalization, Western Balkans, EU, asylum seekers, Roma community.