Skolēnu neformālās izglītības iespējas un izvēle: Vecumnieku un Iecavas novadu piemērs

Abstract

Bakalaura darbā tika veikta divu gadījumu izpēte – Vecumnieku un Iecavas novadu skolas. Pētījuma rezultātu iegūšanai tika izmantota jauktā pētījuma metode: tā sastāvēja no aptaujām skolēniem un strukturētām intervijām ar ekspertiem. Darba mērķis bija noskaidrot, kā un kādu motīvu vadīti skolēni iesaistās neformālajā izglītībā. Pie skolēnu izvēles un iespējām salīdzināšanas tika izmantota Pjēra Burdjē nevienlīdzības termini – „lauks”, „kapitāls” un „habitus”. Kā nevienlīdzības faktori teorijā ir apskatīti – brīvā laika pavadīšanas iespējas, skola un pedagogi, dzimums un sociālie kontakti. Tajā pašā laikā teorijas daļā var iepazīties ar informāciju par neformālo izglītību Eiropā un Latvijā.

Atslēgas vārdi: Neformālā izglītība, nevienlīdzība, skolēni, Vecumnieku un Iecavas novadi, Pjērs Burdjē.

In thesis I researched two cases - schools of the Municipality of Vecumnieki and the Municipality of Iecava. To achieve the results of the research was applied a mixed method: it consisted of surveys for pupils and structured interviews with the experts. The aim of the thesis was to find out how and by what motivation the pupils become involved in the non-formal education. For the comparison of pupils’ choice and opportunities was used the inequality terminology of Pierre Bourdieu - “field”, “capital” and “habitus”. As the theoretical factors of inequality were viewed - opportunities on how to spend leisure time, school and teachers, gender and social contacts. Meanwhile in the theory part it is possible to find out more information about the non-formal education in Europe and in Latvia.

Key words: Non-formal education, inequality, pupils, Municipalities of Vecumnieki and Iecava, Pierre Bourdieu.