Par poētiskās valodas būtību: Stila analīze izvēlētos darbos no romantisma un reālisma laikmetu dzejas

Abstract

Bakalaura darbā tiek pētītas daiļliteratūras valodas stila iezīmes, īpaši uzsverot valodas īpatnības dzejā. Pētījums ietver valodas stila analīzi izvēlētos romantisma un reālisma laikmetu autoru dzejas darbos, izmantoto tēlainās izteiksmes līdzekļu raksturojumu un lietojuma pamatojumu, kā arī tiek pievērsta uzmanība dzejoļa radītajai noskaņai un atstātajam iespaidam. Darba mērķis ir konstatēt, kādas valodas stila atšķirības pastāv dzejā, salīdzinājumā ar prozas darbiem, ir izteikts pieņēmums, ka dzejas valodai ir savs īpatnējais stils. Analizējot romantisma autoru – Jozefa fon Eihendorfa, Nikolausa Lēnava un reālisma rakstnieka Teodora Štorma dzeju, tiek meklētas valodas īpašības un stila nianses, kas dzejoli ļauj uztvert kā mākslas darbu. Pētījumā secināts, ka dzejas valodai ir sava specifika, kas to atšķir no prozas valodas. Romantisma dzejai raksturīga izteikti poētiska valoda, autoru darbos atspoguļota galvenokārt subjektīva pasaules uztvere. Reālisma darbos savukārt pastāv objektīva dabas un sadzīves reāliju atveide, tomēr vienlaikus saglabājušies romantisma motīvi un tematika.

In this bachelor thesis have been examined features of the belles-lettres language style, with an emphasis on the language specifics in poetry. The study includes a stylistic analysis in selected works of poetry written by authors of Romanticism and Realism, a portrayal of the artistic means of expression and an argumentation of their usage. Likewise attention is drawn to the created atmosphere and effect of the piece of poetry. The aim of the study is to determine differences of the language style in poetry, in comparison with works of prose, an assumption is suggested that the language of poetry has its own specific style. By analysing poetry of romantic authors – Joseph von Eichendorff, Nikolaus Lenau and literary work of the Realism writer Theodor Storm, the author of the thesis is searching for language features and stylistic nuances, which allow to comprehend a poem as a work of art. The author of the thesis draws a conclusion that the language of poetry has its own specifics, which differentiate it from the language of prose. An explicitly poetic language is distinctive for the romantic poetry, in authors’ works a mainly subjective view of the world is being reflected. In works of the Realism Age exists an objective reproduction of nature and household sceneries, although motifs and topics from the Romantic Age have been preserved.