Paleoģeogrāfisko apstākļu ietekme uz senā Ropažu ezera attīstību

Abstract

Blumberga, A. 2025. Paleoģeogrāfisko apstākļu ietekme uz senā Ropažu ezera attīstību. Bakalaura darbs. Rīga, Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte, Latvijas Universitāte. Latvijas piekraste ir bagāta ar unikālajiem lagūnas izcelsmes ezeriem. Arī Ķīšezers un Juglas ezers, kas vēsturiskajos avotos minēts kā viens ezers ar nosaukumu Ropažu ezers, ir bijusī Litorīnas jūras lagūna, kas jūras līmenim pazeminoties, sadalījusies divos ezeros. Veikts pētījums reljefa paaugstinājumā starp ezeriem, kas jūras ūdens līmenim pazeminoties, kalpojis kā atdaloša mitra, purvaina sauszemes josla, kas tikai nedaudz paceļas virs jūras līmeņa. Pētījuma mērķis: Noskaidrot paleoģeogrāfisko apstākļu raksturu un ietekmi uz senā Ropažu ezera attīstību. Pētījuma rezultāti, izmantojot lauka un laboratorijas analīzes, tajā skaitā nogulumu sastāva un putekšņu analīzes ļauj secināt, ka paleoģeogrāfiskie apstākļi bijuši mainīgi, izraisot šīs teritorijas aizaugšanu un senā Ropažu ezera sadalīšanos Ķīšezerā un Juglas ezerā.

Latvia's coastline is rich in unique lakes of lagoon origin. Lake Ķīšezers and Lake Juglas, mentioned in historical sources as Lake Ropaži, are former Litorina Sea lagoons that split as the sea level dropped. A study has been carried out on the elevation between the lakes, which, as the sea level dropped, served as a separating wet, marshy strip of land, rising only slightly above sea level. Aim of the study: To determine the nature of the palaeogeographical conditions and the changes in the environment of the study area over time. The results of the study, using field and laboratory analyses, including sediment composition and pollen analyses, suggest that the palaeogeographical conditions have been variable, leading to the overgrowth of the area and the disintegration of the ancient Lake Ropazu into Lake Ķīše Lake and Lake Jugla.