Reliģiskais sinkrētisms Roberta Mūka dzejas tēlu sistēmā (līdz 1990.gadam)

Abstract

Bakalaura darbā tiek pētīta R. Mūka reliģiskā pozicionēšanās un tās ietekme uz viņa dzeju. R. Mūka reliģiski filozofiskie darbi, interpretēti lai noskaidrotu, kā viņa dzejā atklājas uzskati par tādiem jēdzieniem kā reliģija, dvēsele, iztēle u.c., kā arī Rietumu un Austrumu reliģiskās pasaules atšķirības un vienotības iespējas. Balstoties uz R. Mūka dzeju ir parādīts, kā reliģisko tēlu sistēma un tās funkcionalitāte rada reliģisko sinkrētismu. Dzejnieka reliģiskais sinkrētisms veidojas ar Austrumu reliģisko tēlu iesaisti Rietumu reliģiskajās filozofijās vai arī ar reliģisko tēlu savstarpēju sastatījumu. Darbā parādīts, kā dzejā minētās konkrētās reliģijas – kristietība, hinduisms, budisms, senās pasaules mīti – to pamatprincipi un galvenie tēli atklājas R. Mūka lirikā.

In the bachelor’s paper R. Mūk’s religious position and its influence of the author’s poetic works is studied. R. Mūk’s religious works have been interpreted to find out how his views on such concepts as religion, soul, imagination etc. are revealed as well as differences between Western and Eastern religions and possibilities of union. Based on R. Mūk’s poetry it is shown how religious character system and its functionality creates syncretism. The poet’s religious syncretism has been made by Eastern religious character incorporation into Western religious philosophies or by religious character contrasting with one another. In the work it is shown how specific religions mentioned in the poetry – Christianity, Hinduism, Buddhism, ancient mythology – their keystones and main characters reveal in the R. Mūk’s lyric.