Tiesību tikt aizmirstam regulējums Eiropas Savienībā

Abstract

21.gadsimts ir straujo tehnoloģiju attīstības laikmets, kas met izaicinājumus personu privātuma aizsardzībai. Regulas 2016/679 piemērošana ievesīs inovācijas personas datu apstrādes un aisardzības jomā – tai skaitā Regulā 2016/679 nostiprinātās tiesības tikt aizmirstam. Tiesības tikt aizmirstam, kā viens no privātuma aizsardzības mehānismiem, līdzsvaros datu subjekta tiesības un datu pārziņa pienākumus. Darba mērķis ir izpētīt tiesību tikt aizmirstam jēdzienu un tvērumu, kā arī tiesību tikt aizmirstam Regulā 2016/679 un Latvijas normatīvajos aktos ietverto regulējumu. Īpaša kritika ir vērsta uz tiesību tikt aizmirstam jēdzienu EST spriedumā Google Spain lietā.

21st century is the era of high tech technology development that challanges the protection of persons’ privacy. The application of the Regulation 2016/679 will introduce novelties in the fields of processing and protection of personal data, including the rights to be forgotten estalished in the Regulation 2016/679. Rights to be forgotten as one of the privacy protection tool will balance rights of data subject and obligations of data controller. This work is aiming to examine definition and scope of rights to be forgotten, as well as its regulation contained in Regulation 2016/679 and normative acts of the Republic of Latvia. Particular critics are paid ondefinition of right to be forgotten in the CJEU decision in Google Spain case.