Viedas specializācijas stratēģija kā līdzeklis inovāciju politikas īstenošanai: Latvijas gadījuma analīze

Abstract

Maģistra darba “Viedas specializācijas stratēģija kā līdzeklis inovāciju politikas īstenošanai: Latvijas gadījuma analīze” mērķis ir identificēt Latvijas viedās specializācijas stratēģijas pārvaldības stiprās un vājās puses 2021. – 2027. gada plānošanas periodā. Pētījumā tiek izmantots kvalitatīva pētījuma dizains, kura ietvaros veikta gadījuma analīze. Maģistra darbā izmantota dokumentu analīze, ar kuras starpniecību tika analizēts Latvijas RIS3 pārvaldības modelis 2014. – 2020. gada un 2021. – 2027. gada plānošanas periodos, analizēti statistikas dati par Latvijas pētniecības, attīstības un inovāciju sniegumu, kā arī veiktas padziļinātās, daļēji strukturētās intervijas ar viedās specializācijas stratēģijas pārvaldībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem un Eiropas Komisijas ekspertiem, lai identificētu pašreizējā pārvaldības modeļa vājās un stiprās puses. Darba teorētisko pamatu veido nacionālo inovāciju sistēmu pieeja, kas kalpo par analīzes pamatu maģistra darba empīriskajai sadaļai. Pētījumā tiek identificētas būtiskas viedās specializācijas stratēģijas pārvaldības vājās puses, kuras iespējams uzlabot, kā arī pārvaldības stiprās puses, kuras iespējams attīstīt. Pētījums primāri ir saistošs Latvijas viedās specializācijas stratēģijas pārvaldībā iesaistītajām institūcijām.

The aim of the Master's Thesis "Smart specialization strategy as a tool for implementing innovation policy: an analysis of the case of Latvia" is to identify the strengths and weaknesses of Latvia's Smart Specialisation strategy governance for the 2021. – 2027. planning period. The study uses a qualitative research design with a case study analysis. The Master thesis uses document analysis to analyse Latvia's Smart Specialisation strategy governance model for the 2014. – 2020. and 2021 – 2027. planning periods, statistical data on Latvia's research, development and innovation performance, and in-depth, semi-structured interviews with representatives of institutions involved in the governance of the Smart Specialisation strategy and experts from the European Commission to identify weaknesses and strengths of the current governance model. The theoretical basis of the thesis is the national innovation systems approach, which serves as the analytical basis for the empirical section of the Master's thesis. The study identifies important governance weaknesses of the Smart Specialisation strategy that can be improved, as well as governance strengths that can be developed. The study is primarily relevant for the institutions involved in the governance of the Latvian Smart Specialisation Strategy.