Maksātnespējas likumā noteikto mērķu samērojamība

Abstract

Maksātnespējas likums nav piemērojams, ignorējot tā mērķus. Vienlaikus secināms, ka Maksātnespējas likuma mērķi var nonākt savstarpējās pretrunās, radot tiesību piemērotājiem dilemmas attiecībā uz to, kuram no pirmšķietami diametrāli pretējiem mērķiem dot priekšroku. Īpaši šādas situācijas var rasties gadījumos, kad Maksātnespējas rīku piemērošanas gaitā jāsamēro kreditoru un maksātnespējīgā komersanta intereses, izšķiroties starp kreditoru prasījumu pēc iespējas pilnīgāku apmierināšanu un parādnieka maksātspējas atjaunošanu. Darba ietvaros autors tulko Maksātnespējas mērķu saturu un analizē to savstarpējo samērojamību, tostarp iekārtojot identificētos Maksātnespējas likuma mērķus vienotā tiesību normu hierarhijā, kas kā metodoloģija ir izmantojama praksē, piemērojot Maksātnespējas likumā ietvertās tiesību normas.

Insolvency Law cannot be applied while ignoring its objectives. At the same time it can be seen that the objectives of Insolvency Law can exist at odds with each other which causes dilemmas for the person applying the law as to which of the seemingly diametrically opposed objectives to favour. In particular, such situations may arise where the interests of creditors and the insolvent company have to be weighed in the course of the application of insolvency instruments, deciding between the fullest possible satisfaction of creditors’ claims and the restoration of the solvency of the debtor. Within the framework of the work, the author translates the content of the goals of the Insolvency Law and analyses their mutual commensurability, including placing the identified goals of the Insolvency Law in a unified hierarchy of legal norms, which can be used as a methodology in applying the legal norms included in the Insolvency Law.