Stāstījuma tehnikas Virdžīnijas Vulfas romānā "Uz bāku"

Abstract

Virdžīnijas Vulfas modernisma romāns "Uz bāku" (1927) attēlo netradicionālu stāstījuma veidu ar tā stāstījuma tehnikas izmantošanu. Darbā tiek pētītas stāstījuma tehnikas Virdžīnijas Vulfas romānā "Uz bāku". Pētījuma mērķis ir izpētīt modernisma literatūrā izstrādātās stāstījuma tehnikas un analizēt to pielietojumu Virdžīnijas Vulfas romānā "Uz bāku". Galvenā pētījuma metode ir stāstījuma analīze, kas ir izvēlēta romāna "Uz bāku" empīriskajam literārajam pētījumam. Teorētiskais materiāls ietver vairākas stāstījuma tehnikas, izmantotas modernisma romānos, piemēram, apziņas plūsma, iekšējais monologs, impresionisma elementi un simboli. Stāstījuma tehniku izpēte romānā "Uz bāku" vairo mūsu kultūrvēsturisko izpratni par modernisma stāstījuma eksperimentēšanu Virdžīnijas Vulfas romānos.

The modernist novel "To the Lighthouse" (1927) by Virginia Woolf portrays the untraditional form of narrative with the use of its narrative techniques. The thesis studies the narrative techniques in Virginia Woolf’s novel "To the Lighthouse". The goal of the research is to study the narrative techniques developed in modernist literature and to analyse their use in Virginia Woolf’s novel "To the Lighthouse". The major research method of narrative analysis is selected for the empirical literary research of the novel "To the Lighthouse". The theoretical approaches to several narrative techniques used in modernist novels are discussed, such as the stream of consciousness, interior monologue, impressionist elements, symbols. The study of the narrative techniques in the novel "To the Lighthouse" enhances our cultural and historical understanding of the modernist narrative experimentation in the novels of Virginia Woolf.