Sastopamās parādības sinhronajā diplomātiskajā tulkošanā no franču uz latviešu valodu Eiropas Parlamenta runās

Abstract

Šajā pētījumā analizētas saskatāmās parādības sinhronajā diplomātiskajā tulkošanā Eiropas Parlamentā no franču uz latviešu valodu.Teorētiskā daļa galvenokārt balstās uz Daniela Žila (1985), (1995) un Danikas Seleskovičas, un Mariannes Ledereres (1968), (1978), (1984) pētījumiem par sinhronās tulkošanas pieejām un modeļiem. Darbā izmantotās pētniecības metodes ir teorētisko avotu analīze un sinhronās tulkošanas prakses salīdzināšana diplomātiskā kontekstā. Rezultāti norāda, ka sinhronajā diplomātiskajā tulkošanā valodu pārī “franču-latviešu” visbiežāk sastopamās parādības ir izlaidumi, kam seko vienkāršošana, konkretizēšana un valodas kalki, un, neskatoties uz valodas izaicinājumiem, tulkošanas modeļu un pieeju izmantošana varētu būtiski uzlabot sinhronās diplomātiskās tulkošanas kvalitāti.

This study analyses the phenomena observed in simultaneous diplomatic interpreting in the European Parliament from French into Latvian. The theoretical part is mainly based on the studies of Daniel Gile (1985), (1995), Danica Seleskovitch and Marianne Lederer (1968), (1978), (1984) on simultaneous interpreting approaches and models. The research methods used in the work are the analysis of theoretical sources and the comparison of simultaneous interpreting practices in a diplomatic context. The results indicate that the most common phenomena in simultaneous diplomatic interpreting in the language pair “French-Latvian” are omissions, followed by simplification, explicitation and linguistic calques, and, despite the language challenges, the use of interpreting models and approaches could significantly improve the quality of simultaneous diplomatic interpreting.