Farmaceitisko līdzekļu potenciālā ietekme uz ūdens organismiem

Abstract

Pēdējos gados strauji pieaug vides piesārņojums ar farmaceitiskiem savienojumiem. Tie ir potenciāli bioaktīvi un var būtiski ietekmēt ūdens kvalitāti un ūdens organismus, tomēr par daudziem framaceitiskiem savienojumiem eko-toksikoloģiskā informācija ir nepilna vai pilnībā iztrūkst. Pētījums tika veikts ar mērķi noteikt plaši pielietojamu un ekotoksikoloģijā maz pētītu farmaceitisko produktu potenciālo ietekmi uz ūdens organismiem. Darba gaitā ir noskaidrotas preparātu LC50, EC50, LOEC un NOEC vērtības. Eksperimenta rezultāti parādīja, ka attiecībā uz ūdens organismiem testētiem preparātiem akūtos testos toksiskais efekts ir novērojams koncentrāciju robežās no 10 līdz 100 mg·l-1. Hroniskos testos inhibējošais efekts tika novērots pie ievērojami mazākām koncentrācijām (0,25 – 13 mg·l-1). Ar visaugstāko toksiskumu izceļas preparāti, kas satur sulpirīdu (antidepresants), ipidakrīnu (NS stimulators) un hlorpiramīnu (pretalerģijas līdzeklis). Farmaceitisko līdzekļu pastāvīga nokļūšana ūdenstilpēs var samazināt vēžveidīgo vairošanās spējas vai dzīvotspēju, kā arī inhibēt aļģu augšanu, īpaši farmaceitisko rūpnīcu notekūdeņu izplūdes vietās.

Environmental pollution with pharmaceuticals has been growing rapidly in recent years. They are potentially bioactive and may have a significant effect on water quality and aquatic organisms, but eco-toxicological information is incomplete or non-existent for many pharmaceuticals. The study was performed to determine the potential effects of widely used and in ecotoxicology little studied pharmaceutical products on aquatic organisms. In the course of the work, the LC50, EC50, LOEC and NOEC values of the products were determined. The results of the experiment showed that for aquatic organisms toxic effects were observed in concentrations ranging from 10 to 100 mg·l-1 in acute tests. In chronic tests, the inhibitory effect was observed at significantly lower concentrations (0.25 - 13 mg·l-1). Pharmaceutical products containing sulpiride (antidepressant), ipidacrine (NS stimulant) and chloropyramine (antiallergic) stand out with the highest toxicity. The persistent release of pharmaceuticals into water bodies can reduce the reproductive capacity or viability of crustaceans and inhibit algal growth, especially at the outlets of pharmaceutical plants.