Nacionālo partizānu darbība Ziemeļrietumvidzemē (1944-1952)

Abstract

Maģistra darba „Nacionālo partizānu darbība Ziemeļrietumvidzemē (1944–1952)” mērķis ir izpētīt nacionālo partizānu darbību Ziemeļrietumvidzemē no 1944. līdz 1952. gadam, pievēršot uzmanību apriņķim raksturīgajām nacionālās bruņotās pretošanās kustības īpatnībām. Pētījumā tika noskaidrots, ka šajā reģionā nacionālo partizānu grupas lielākoties veidojās no vācu okupācijas laika policistiem un civilierēdņiem, kā arī no Sarkanās armijas dezertieriem. Nelielā iesaistīto personu skaita dēļ nacionālie partizāni nespēja nopietni traucēt okupācijas režīma nostiprināšanos šajā reģionā. Laikā no 1945. gada rudens nacionālo partizānu grupu darbība kļuva konspirētāka un vairāk vērsta uz izdzīvošanas nodrošināšanu. 1949. gada 25. marta deportācijas tikpat kā nestiprināja partizānu kustību, kas ap šo laiku bija gandrīz iznīcināta.

The goal of master’s job „National partisan movement in northwestern Vidzeme (1944–1952)” is to study the activity of national partisans in northwestern Vidzeme and analyze it’s unique attributes. During the study it was concluded that the national partisan groups in this region formed mostly from persons who had been policeman and officials during the German occupation, as well as from deserters of the Red Army. Because of the small number of participants in the national armed resistance, partisans were unable to seriously affect the establisment of Soviet occupation institutions. Starting with autumn 1945, national partisan activity became more secretive and was more focused on ensuring the survival of partisans. The deportations of 1949 barely strenghtened national partisan movement which at this point had been almost destroyed.