Trauksmes mazināšanas pašpalīdzības lietotņu viedierīcēs izmantoto metožu analīze

Abstract

Pētījuma mērķis noskaidrot, kādai no trauksmes mazināšanas metodēm (meditācija un gamifikācija; n=51) ir tūlītējs efekts uz autonomās nervu sistēmas darbību, vai psiholoģiskais trauksmes pašvērtējums prognozē autonomās nervu sistēmas pašregulācijas tendences. Trauksme novērtēta ar Spīlbergera trauksmes aptauju. Tika veikti fizioloģiskie mērījumi ar EmotiBit Bundle (sirdsdarbības intervāla mērījumi) provocētās trauksmes uzdevuma un nomierināšanās fāzē. Starpgrupu atšķirības nebija statistiski nozīmīgas (p > 0,05), sirds ritma variabilitātes standarta statistiskais mērījums nomierināšanās fāzē demonstrēja robežvērtības nozīmību (p = 0,053). Novērota tendence uz atšķirībām starp gamifikācijas un meditācijas grupām. Rezultāti liecināt par gamifikācijas potenciālu parasimpātiskās nervu sistēmas aktivizācijā. Psiholoģiskais trauksmes pašvērtējums neprognozē autonomās nervu sistēmas pašregulācijas tendences.

The aim of the study was to determine which of the two anxiety-reduction methods—meditation or gamification (n = 51)—has an immediate effect on autonomic nervous system activity and whether self-reported psychological anxiety predicts autonomic self-regulation tendencies. Anxiety was assessed using the Spielberger State Anxiety Inventory, and physiological measurements (heart rate interval data) were collected using the EmotiBit Bundle during both an anxiety-inducing task and a recovery phase. No statistically significant between-group differences were found (p > .05), although the root mean square of successive differences (RMSSD) during the recovery phase showed a marginal significance (p = .053). A trend toward differences between the gamification and meditation groups was observed. The results suggest that gamification may have potential in enhancing parasympathetic nervous system activation. Self-reported psychological anxiety did not predict patterns of autonomic nervous system self-regulation.