Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna Latvijā atbilstība uzņēmējdarbības efektīvai uzsākšanai un veikšanai

Abstract

Bakalaura darba mērķis ir novērtēt Ministru kabineta rīkojumā “Par Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu 2019.-2022.gadam” ietverto rīcības virzienu un uzdevumu atbilstību uzņēmējdarbības aktivitātes veicināšanā un uzņēmējdarbības slogu mazināšanā Latvijā. Uzņēmējdarbības vides faktori ir gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi, tāpēc vidi un to atšķirības starp valstīm nevar kvantificēt objektīvi. Cik atbilstošs ir Doing Business juridiskās vides modelis, lai uz tā bāzes plānotu valsts uzņēmējdarbības vides attīstību? Regresijas analīze liecina, ka jaunu uzņēmumu reģistrāciju skaitu pozitīvi ietekmē 3 no 12 MK plāna rīcības virzieniem atvasinātie faktori. Aptaujā noskaidrots, ka uzņēmēji par valdības veiktu nodokļu likmju sloga samazināšanu un vidi administrējošo institūciju efektivitātes palielināšanu ir piekrītošāki nekā par citu juridiskās makrovides faktoru pilnveidi. Uzņēmēju attieksme pret loģistikas pakalpojumu un citu pakalpojumu sniedzēju kvalitāti ir pozitīvāka nekā pret citu mikrovides faktoru kvalitāti, bet attieksme pret būvniecības pakalpojumu kvalitāti ir negatīvāka. Ar Manna-Vitnija U-testu autors atklāja, ka nodarbinātības procedūras, nodokļu likmes un piegādātāju kvalitāti pilnveidot ir svarīgāk uzņēmējiem ar ilgāku darbības stāžu un, ka loģistikas pakalpojumus par teicamā kvalitātē piekrītošāk atzīst mazie nekā mikro uzņēmēji, bet ar Kraskala-Volisa H-testu – ka vides administrēšanu uzņēmēji ar ilgāku darbības stāžu vērtē kā svarīgāku pilnveidot nekā uzņēmēji ar vidēji ilgu stāžu, bet uzņēmēji ar neilgu darbības stāžu to nevērtē būtiski atšķirīgāk nekā abas iepriekšminētās grupas. Autors izvirza priekšlikumus par būvniecības procesa, elektroenerģijas pieslēgšanas un nekustamā īpašuma reģistrāciju reglamentējošā normatīvā regulējuma uzlabošanu.

The goal of this Bachelor’s thesis is to evaluate the suitability of the tasks proposed by the Cabinet of Ministers of Latvia in ordinance “About the Plan of the Development of the Business Environment from Year 2019 to Year 2022” for stimulating the business activity and reducing the burdens related to doing business in Latvia. The Business Environmental factors are quantitative as well as qualitative, therefore the environment and the differences of it across countries are not quantifiable in an objective manner. How suitable to plan the development of the business environment of a country after is the judicial environmental model represented in Doing Business research publication? The regression analysis performed shows that 3 out of 12 factors derived from the ordinance of the Cabinet of Ministers positively affect the number of new companies registered. It is found out from the survey that, from the judicial factors given, businessmen have a more agreeable attitude overall towards the need for improvement in terms of reduction of tax rate burden and a more effective business environment administration from the public sector. From the micro-environmental factors given, the quality of logistics services as well as suppliers of other services are evaluated as having better quality than the rest. The Mann-Whitney U-test results show that improvements in employment procedures, tax rate burden and the quality of suppliers matter significantly more to businessmen with more years of experience. With the Kruskal-Wallis H-test it’s discovered that improvements regarding business environment administration matter to experienced businessmen more than to businessmen with an average amount of years of experience, but the attitude of the inexperienced businessmen is not significantly different from the groups mentioned before. The author gives proposals for the improvement of construction process, getting electricity and registering property in Latvia.