Krievijas jautājums Eiropas Parlamentā

Abstract

Šī darba galvenais mērķis bija noskaidrot to, kā balso Eiropas Parlamenta deputāti jautājumos, kas ir saistībā ar Krieviju. Tā kā darbā tika izpētīts, ka katrai Eiropas Savienības dalībvalstij ir savādāka pieeja attiecību veidošanā ar Krieviju, tika apskatīta šo valstu deputātu darbība Eiropas Parlamenta balsojums, kas saistīti ar Krieviju. Darba hipotēze bija, ka Krievijai draudzīgo un nedraudzīgo valstu deputāti savā starpā nespēj vienoties balsojumos, kas skar Krieviju, tādēļ, atkarībā pēc savu nacionālo valstu nostājas, balso vai nu „par” vai „pret”. Darba gaitā hipotēze tika apgāzta, jo deputāti spēj panākt vienotas nostājas paušanu. Ja tas tomēr nav iespējams, šķelšanās ir bijusi katras no manis izdalītajām divām grupām deputātu vidū, no abām grupām līdzīgam skaitam procentuāli balsojot gan „par”, gan „pret”.

The main goal of this work was to find out, how the members of the European Parliament are voting in specific cases, associated with Russia. Since in the work the thesis was established, that each of the European Union member states constructs their relationships with Russia differently, I focused on the way their MEP’s voted in cases connected with Russia. As the hypothesis for my work, I chose statement, that MEP’s from Russia friendly and Russia unfriendly states cant agree on the votes concerning Russia, so that is why they vote according to their national states position towards Russia either “for” or “against”. The hypothesis of my work proved to be wrong, because deputies can come to a single-minded conclusion on how to vote. In cases, when they couldn’t agree on how to vote, the division was between the MEP’s from each of the two groups themselves, when a similar percent of both groups voted “for” and “against”.