Latvijas juras mālainie nogulumi un to veidošanās apstākļi

Abstract

Pētījuma mērķis ir raksturot Latvijas juras mālaino nogulumu slāņkopas uzbūvi, sastāvu un veidošanās apstākļus. Pētījuma ietvaros lauka apstākļos dokumentēti 14 juras nogulumu griezumi, noteikts šo nogulumu granulometriskais sastāvs, ar rentgenstaru pulverdifraktometrijas metodi analizēts mālainā materiāla un smilts smagās frakcijas minerālais sastāvs, raksturota bezmugurkaulnieku atlieku sastopamība mālos un noteikta mālaino nogulumu elektrovadītspēja. Pētījuma rezultātā secināts, ka Papiles svītas mālainie nogulumi ir veidojušies kontinentālos apstākļos, un tajos ietilpst daudz pārskalota pagulošo triasa smektīta mālu materiāla. Zaņas svītas māli ir uzkrājušies jūras apstākļos, kur no sauszemes ieskalotas augu atliekas un to detrīts. Juras mālainie nogulumi ir ievērojami traucēti pleistocēna ledāju ietekmē. Atslēgas vārdi: mezozojs, rentgenstaru pulverdifraktometrija, granulometriskais sastāvs, smektīts, kaolinīts, sulfīdu minerāli.

This study characterises geological structure, composition and sedimentary environment of the Jurassic clayey deposits of Latvia. In fieldwork 14 geological sections of the Jurassic deposits were described, grain size of deposits determined, mineral composition of clayey material and heavy fraction of sand analysed by powder XRD analysis, distribution of invertebrate fossils in deposits characterised and electrical conductivity of clayey deposits determined. In result it is suggested that the clayey deposits of the Papile Formation have formed in continental environment, and in this succession a lot of redeposited Triassic smectite clay material is present. Clays of the Zaņa Formation have accumulated in marine settings, where plant remains and their debris from the land areas were washed in. The Jurassic clayey deposits are considerably affected by the Pleistocene glaciers. Keywords: Mesozoic, powder XRD analysis, grain-size composition, smectite, kaolinite, sulphide minerals.