Mentordarbība jauno skolotāju labizjūtai

Abstract

Pašreizējā situācija Latvijas skolās ir sarežģīta, jo skolas piedzīvo jauno skolotāju trūkumu. Turklāt, ir konstatēts, ka jaunie skolotāji aiziet no profesijas tādu iemeslu dēļ, kā stress, pārslogotība un atbalsta trūkums, kas izraisa skolotāju negatīvu labizjūtu. Maģistra darba mērķis bija izpētīt mentordarbību kā līdzekli jauno skolotāju labizjūtas nodrošinašanai. Pētījuma grupa bija 62 jaunie skolotāji no dažādām Latvijas skolām. Par pētījuma metodi tika izvēlēts fenomenoloģiskais pētījums. Anketas un intervijas tika izmantotas kā datu vākšanas metodes. Pētījumā iegūtie dati apliecināja, ka mentordarbība ir efektīva jauno skolotāju labizjūtas saglabāšanai. Pētījumā rezultātā tika izstrādāti ieteikumi mentoriem un jaunajiem skolotājiem.

The present situation at schools in Latvia experiencing shortage of novice teachers is daunting. Furthermore, there is a tendency for newly qualified specialists to leave the profession due to such reasons as stress, excessive workload, lack of support which result in novice teachers’ negative well-being. The aim of the Paper was to explore mentoring as a means of maintaining novice teachers’ well-being. The research sample was 62 novice teachers from various schools in Latvia chosen by purposeful sampling. The research method was phenomenology. The data collections methods were questionnaires and interviews. The findings of the research proved mentoring to be beneficial for keeping novice teachers’ well-being and on the basis of the data, the recommendations for mentors and novice teachers were elaborated.