Spēļu instrukciju modalitāte

Abstract

Modalitāte ir gramatiskās kategorija, kas atspoguļo izteikuma nozīmību, mērķi un attieksmi pret īstenību. Ar modalitās palīdzību tiek izpaustas tādas funkcijas kā spējas, iespējas, nepieciešamība un pienākums. Pētījuma mērķis ir noskaidrot modalitātes veidus un to funkcionalitāti kas izmantota spēļu instrukcijās. Lai sasniegtu šo mērķi, tika aplūkota teorētiskā literatūra par modalitāti, veikta korpusa analīze un diskursa analīzi. Pētījuma rezultātā tika noskaidrots, ka spēļu instrukciju tekstos tiek izmantota gan deontiskā, gan epistēmiskā modalitāte, kā arī imperatīvā un indikatīvā izteiksme. Spēļu instrukcijās visbiežāk tiek izteiktas nepieciešamības, iespējamības, solījuma un atļaujas funkcijas.

Modality is a grammatical category that reflects the meaning, purpose, and attitude towards reality. Modality enables the expression of ability, possibility, necessity, obligation, etc. As such, modality has become a key component in instruction manuals and rule books. The goal of the research is to ascertain the types of modality utilized within game instructions, and to determine their modal function. The goal of the thesis was accomplished through an extensive literature review, corpus analysis, and discourse analysis. The results of the research revealed that game instructions employ both deontic and epistemic modalities, as well as the imperative and indicative moods. Additionally, the most common functions found performed by modals were those of obligation, permission, ability, and promise