Saistības starp stāstījuma pārvietošanas efektu, mākslīgo intelektu kā piedēvēto avotu, vispārīgo attieksmi pret avotu un vajadzību pēc izziņas

Abstract

Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai stāstījuma pārvietošanas efekts ir mazāk izteikts, piedēvējot zinātniskās fantastikas teksta fragmenta avotam MI (mākslīgā intelekta) izcelsmi, un kā attieksme pret avotu un vajadzība pēc izziņas ir saistīti un izskaidro šo efektu. Eksperimentā (N=73) tika izveidotas divas grupas - ar MI un cilvēku kā piedēvēto teksta avotu. Tika izmantota īsā pārvietošanas un vajadzības pēc izziņas aptauja. Rezultāti rāda, ka cilvēku kā avota grupai stāstījuma pārvietošanas efektā nav atšķirības no MI grupas, bet cilvēku kā avota vērtējumi ir nozīmīgi, pozitīvi saistīti ar šo efektu. Var secināt, ka informācijai par avota izcelsmi nav saistīta ar stāstījuma pārvietošanas efektu, bet pozitīvāki cilvēka kā avota vērtējumi sekmē lielāku efektu. Attieksme pret avotu un vajadzība pēc izziņas neizskaidro šo efektu.

This study investigated whether attributing AI (artificial intelligence) origin to the source of the science fiction text passage reduces the narrative transportation effect and how the attitude toward the source and the need for cognition correlate with and predict this effect. The experiment (N=73) consisted of two groups with either AI or a human as the attributed text source. Two surveys were used - the Transportation Short Form and the Need for Cognition scale. The results show that the human-as-source group doesn’t differ from the AI group in the transportation effect, but the rating of human-as-source positively correlates with the effect. The source origin doesn’t affect the effect, but more positive evaluations of the person as a source contribute to the greater effect. Attitude and the need for cognition don’t explain the effect.