Administratīvā procesa likuma normu piemērošanas problemātika apelācijas instancē

Abstract

Bakalaura darba mērķis ir izpētīt lietas izskatīšanas robežas apelācijas instancē. Darbā lielākoties ir pētīta apelācijas instances tiesas nolēmumu prakse, nedaudz pieminot Senāta nolēmumu praksi par šī darba pētītajām tiesību normām. Šis uzdevums ir veikts, lai saprastu apelācijas instancē skatāmo lietu robežas. Darbā tiek noskaidrots, kādos gadījumos lietas izskatīšanas robežas nosaka tikai apelācijas, pretapelācijas sūdzības vai pirmās instances tiesā izskatītie prasījumi; kādos gadījumos apelācijas instances tiesa pati izlemj pirmās instances tiesas neizspriestos prasījumus; ka jēdzienam „objektīvi šķēršļi” pastāv divas izpratnes; lietu nosūta papildsprieduma taisīšanai, ja konstatēts, ka nav izspriests kāds prasījums; jēdziens „lietā nav pilna tiesas sprieduma” satur formālas un materiālas pazīmes.

The aim of bachelor thesis " Administrative Procedure Law application problems in court of appeal proceedings" is to explore the limits of the proceedings at the appeal instance. In the thesis mainly has been researched the practice of appeals-court rulings, with little mention of the Senate ruling practices about the legal norms studied by this work. This task has been done to understand the limits of the cases under appeal. In this bachelor thesis it is clear in which cases the limits of the proceedings are limited of claims of appeal, cross-appeal or court of first instance; in which cases the court of appeal itself decides the non-judged claims of the court of first instance; that there are two understandings of the concept of “objective obstacles”; the case shall be referred for the purposes of an additional judgment where it is found that no claim has been judged.; the term “no full judgment in the case” contains formal and material features.