Mātes un bērna mijiedarbības un pirmsskolas vecuma bērnu eksternalizēto uzvedības problēmu izmaiņas Marte Meo terapijas laikā

Abstract

Promocijas darbā veikta jaunāko pētījumu analīze par pirmsskolas vecuma bērnu eksternalizētās uzvedības problēmām un par mātes – bērna mijiedarbību. Analizētas galvenās teorētiskās pieejas, kas ir būtiskas, lai mainītu esošos mijiedarbības modeļus starp māti un bērnu. Īpaši uzsvērta Marte Meo terapija, jo pētījuma rezultāti norāda, ka bērniem, kuru vecāki saņēma šo terapiju, mazinājās eksternalizēto uzvedības problēmu izteiktība pēc viņu māšu vērtējuma. Bija vērojama būtiska izaugsme māšu atbalstošajā uzvedībā. Arī pēc četru mēnešu laika perioda pozitīvās izmaiņas mātes atbalstošajā uzvedībā bija stabilas un bija novērojami daudz labāki mijiedarbības brīži starp mātēm un viņu bērniem. Atslēgas vārdi: mātes un bērna mijiedarbība; Marte Meo terapija; eksternalizēta uzvedība; pirmsskolas vecuma bērni; mentalizācija.

This doctoral thesis analyzes the latest research on preschool children's externalizing behavior problems and mother-child interaction. It reviews the main theoretical approaches which are essential for changing existing inefficient models of interaction between mother and child. Particular emphasis is put on Marte Meo therapy because the research results indicate that, according to mothers' assessment, extent of children's externalizing behavior problems decreased for children whose parents received this therapy. There was a significant growth of mothers' supportive behavior. Positive changes in mothers' supportive behavior were stable even after a four months period, and there were many moments of better interaction between mothers and their children. Keywords: mother-child interaction; Marte Meo therapy; externalizing behavior; preschoolers; mentalization.