Subjektīvi novērtētas kuņģa-zarnu trakta veselības un intuitīvās ēšanas saistība ar depresijas, trauksmes un stresa līmeni

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai un kā kuņģa-zarnu trakta veselību veicinošu paradumu un intuitīvās ēšanas piekopšana ir saistīta ar depresijas, trauksmes un stresa līmeni. Sākotnēji tika izvirzīti trīs pētījuma jautājumi, kas tiecās izzināt, kā pētījuma dalībnieku subjektīvi novērtētā kuņģa-zarnu trakta veselība un intuitīvās ēšanas piekopšana ir saistīta ar depresijas, trauksmes un stresa līmeni. Tāpat tika pārbaudīts, vai ir novērojamas saistības starp subjektīvi novērtēto kuņģa-zarnu trakta veselību un intuitīvo ēšanu. Datu analīzes gaitā tika izvirzīts vēl viens papildus pētījuma jautājums, lai izpētītu, vai subjektīvi novērtētā zarnu veselība un intuitīvā ēšana prognozē depresiju, trauksmi un stresu. Pētījuma izlase bija 83 pilngadīgi dalībnieki – 74 sievietes un 9 vīrieši vecumā no 18 līdz 62 gadiem. Pētījumā tika izmantotas šādas skalas - Zarnu veselības aptauja (Gut Health Questionnaire), Intuitīvās ēšanas skala-2 (Intuitive eating scale-2) un Depresijas, trauksmes un stresa aptauja DASS-21 (saīsinātā versija) (Depression Anxiety Stress Scale test, DASS-21). Papildus tika ievākti respondentu demogrāfiskie dati. Pētījuma rezultāti atklāj subjektīvi novērtētās kuņģa-zarnu trakta veselības saistību ar zemāku depresijas līmeni. Tā kopā ar intuitīvo ēšanu ir arī nozīmīgs depresijas prognozētājs. Netiek novērotas saistības starp subjektīvi novērtēto kuņģa-zarnu trakta veselību, trauksmi un stresu. Intuitīvās ēšanas piekopšana ir saistīta ar zemāku trauksmes un stresa līmeni, bet ne depresijas. Subjektīvi novērtētā kuņģa-zarnu trakta veselība nav saistīta ar intuitīvo ēšanu. Subjektīvi novērtētā kuņģa-zarnu trakta veselība un intuitīvā ēšana prognozē zemāku stresa, bet ne trauksmes līmeni. Pētījuma rezultāti daļēji saskan ar pieejamo literatūru, kur tiek novērotas arī saistības starp kuņģa-zarnu trakta veselību un trauksmi, kā arī intuitīvo ēšanu un izjustajiem depresijas simptomiem. The aim of the study was to find out whether and how practice of gastrointestinal health-promoting habits and intuitive eating is associated with levels of depression, anxiety and stress. Three study questions were initially raised that sought to investigate how the subjects' subjectively assessed gastrointestinal health and practice of intuitive eating are associated with levels of depression, anxiety and stress. It was also examined whether there was a relationship between subjectively assessed gastrointestinal health and intuitive eating. As the data analysis progressed, another additional study issue was raised to investigate whether subjectively assessed gut health and intuitive eating predict depression, anxiety and stress. The sample of the study was 83 adult participants - 74 women and 9 men aged 18 to 62. The study used the following questionnaires - Gut Health Questionnaire, Intuitive Eating Scale-2 and Depression, Anxiety and Stress Scale test DASS-21 (shortened version). In addition, the demographics of respondents were collected. The results of the study reveal the relationship between subjectively assessed gastrointestinal health and lower levels of depression. It, together with intuitive eating, is also a significant predictor of depression. No relationship is observed between subjectively assessed gastrointestinal health, anxiety and stress. Practising intuitive eating is associated with lower levels of anxiety and stress, but not depression. The subjectively assessed gastrointestinal health is not associated with intuitive eating. Subjectively assessed gastrointestinal health and intuitive eating predict lower levels of stress but not anxiety. The results are partly consistent with the available literature, where associations are also observed between gastrointestinal health and anxiety, as well as intuitive eating and experiencing symptoms of depression.