Lakstaugu sugu izmantošana Latvijas dabisko zālāju biotopu aizsardzības stāvokļa novērtēšanā

Abstract

Dabisko zālāju platības Latvijā sarūk un pasliktinās to kvalitāte. LAP ir rīks ar kura palīdzību nodrošināt to uzturēšanu un atjaunošanu, būtu jāpārskata atbalsta nosacījumi un jāapsver rezultātorientētu pasākumu ieviešana maksājot par indikatorsugu skaitu zālājā. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot Centrālvidzemes ģeobotāniskā rajona biežāk sastopamo dabisko zālāju lakstaugu indikatorsugu indikatīvo vērtību biotopa aizsardzības stāvokļa novērtēšanai kā arī zālāju indikatorsugu sastopamību noteicošos faktorus. Sniegts neliels ieskaits biotopa aizsardzības stāvokļa novērtēšanā, tajā skaitā ar indikatorsugu palīdzību. Pieejamajiem veģetācijas aprakstiem novērtēta datu kvalitāte. Darbā analizēti Molinio-Arrhenatheretea klases zālāji Centrālvidzemes ģeobotāniskajā rajonā. Secināts, ka līdz šim dabisku zālāja biotopu nodalīšanai no atmatām un kultivētiem zālājiem izmantotais 5 indikatorsugu slieksnis ir atzīstams par pamatotu. Pārbaudīta 18 indikatorsugu indikatīvā vērtība un noskaidrots,ka labākās indikatorsugas ir raksturīgas augsnēm ar mazu slāpekļa saturu. Būtu nepieciešams veidot atsevišķu sugu sarakstu ar indikatorsugām, kurām ir šaurāka ekoloģija un kuras retāk sastopamas, dabisku zālāju nodalīšanā nosakot nepieciešamo indikatorsugu skaitu zālājā no abām sugu grupām. Geranium palustre būtu jāizņem no indikatorsugu saraksta. Suga, kas visizteiktāk indicē zemu aizsardzības stāvokli, ir Filipendula ulmaria. Madonas etalonteritorijā zālāju indikatorsugu piesātinājumu noteicošie faktori ir sekli grāvīši poligonā, ilgums kopš zālāja aršanas, ekspansīvo sugu segums, paugurains reljefs. Izvirzītā hipotēze, ka dabisko zālāju indikatorsugu skaitam un sastopamībai ir cieša pozitīva sakarība ar zālāja aizsardzības stāvokli, taču ne visām dabisko zālāju indikatorsugām ir līdzīga indikatīvā vērtība zālāju biotopu aizsardzības stāvokļa novērtēšanā, tādēļ indikatorsugu saraksts ir jāprecizē, apstiprinās. Darba apjoms ir 72 lapaspuses, tajā ietverts 31 attēls un 13 tabulas, 9 pielikumi.

Area of semi-natural grasslands in Latvia are declining and conservation status of them is getting more unfavourable. Rural development program (RDP) is a tool to maintain more favourable conservation status, restore semi-natural grasslands. It is necessary to consider of result-oriented measures by introducing support payments for the number of indicator species in grasslands. Aim of the Master's thesis “Use of herbaceous plant species for evaluation of conservation status of semi-natural-grassland habitats in Latvia” is to find out the indicative value of the most common semi-natural grassland herbaceous indicator species in studies area for the assessment of habitat conservation status and to find out factors affecting the occurrence of grassland indicator species in smaller reference area. Molinio-Arrhenatheretea grasslands were analyzed in Centrālvidzeme geobotanical district. It has been concluded that using the threshold of 5 indicator species to distinguish semi-natural grassland habitats from set-aside and cultivated grasslands is valid. Indicative values of 18 indicator species were tested. Species Geranium palustre should be removed from the list of indicator species. It would be necessary to create a list of indicator species that are less common and have a greater indicator value. In identification of natural grasslands determining the required number of indicators from both species lists could be used. Factors affecting the saturation of grassland indicator species in surroundings of Madona are shallow ditches, duration from last grassland plowing, cover of expansive species, floating terrain. The Master thesis consists of 72 pages, contains 31 figure, 13 tables and 9 annexes.